Mana laulene Antonija šorīt teica - esot jāsakārto istaba, baiss bardaks valdot. Es atbildēju: "Istabai jāsāk ar sevi!" Un turpināju dzert aliņu, zvilnot dīvānā blakus mūsu sunim Tobim. Antonija uzmeta lūpu, mēteli, pakampa padusē mūsu buldogu (tā mēs viņu dēvējam, kaut no šķirnes tur nav ne smakas) un metās ārā, durvis aizcirzdama. Tad atkal pavēra un nobļāvās: “Kad es atnākšu, lai te viss spīdētu un laistītos!” Aizgāja. Metu ar čību. Protams, to atļāvos tikai tāpēc, ka sieva vairs neredzēja, ko daru.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
