Levans Jugheli no Tbilisi: “Tā ir mūsu pēdējā cīņa par brīvību.”

Protesti notiek katru dienu, bet jau trešo dienu tie netiek organizēti. Cilvēki vienkārši nāk, negaidot uzsaukumu pulcēties. Visi, kuriem rūp Gruzijas nākotne, nāk vakarā pulcēties pie parlamenta ēkas. Pirmās piecas naktis es uz protestiem nācu jau no pulksten 20.00 un paliku tur līdz pat diviem vai trijiem naktī. Citi cilvēki nāk tikai uz mazu brīdi, lai parādītu savu nostāju, bet citi paliek pat visu nakti.

Vairums protestētāju, pat 80 procenti, ir vecumā līdz 25 gadiem. Ir jaunieši, kuriem ir pat 15 gadi, bet viņi nāk un protestē. Ir apbrīnojami, kādu atbalstu un mīlestību šeit var just, kā arī rūpes par Gruzijas nākotni. Es nekad neesmu Gruzijā jutis tādu vienotību, lai arī dažādos protestos Gruzijā piedalos jau kopš 16 gadu vecuma. Tagad man ir 34 gadi. Man ir svarīgi parādīt savu nostāju. Es apbrīnoju jauniešus, kuri nāk uz protestiem, jo, lai gan arī es jaunībā protestēju, mūsos nebija tik lielas drosmes. Šī paaudze ir tiešām drosmīga un nebaidās arī no piparu gāzes, kuru valdība pūš uz protestētājiem katru dienu.