Trīs lietas no Mājas esmu paņēmusi sev līdzi: gleznu, ogļu gludekli un senlaicīgu sienas pulksteni. Kā savdabīgu piemiņu, kā vērā ņemamus pieturas punktus atmiņu skrejošajā ritējumā, bet varbūt - kā “trīs lietas, kas zāļu skapītī stāv”… To nedarīju tāpēc, lai acu priekšā vienmēr būtu negaistošas atmiņas par savējiem, viņus tāpat pēdējā laikā atceros arvien biežāk. Kā nesen dzirdēju – tas neesot nekas neparasts, tikai tāda dzīves likumsakarība. Apzinoties pārkāpto pusmūža slieksni, redzīgāk atskatāmies uz tuvinieku novecošanu, izprotam viņus labāk un vērtējam citādāk. Meklējam līdzības un atšķirības, priecājamies par atrasto un skumstam par nepaveikto un zaudēto.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
Sai pasaulee vis ir gaistoss..viss mainas un izgaist.gan laiks un laikmeti gan paudzes un cilveka muzs..aiziet ari musu tuvinieki...bet kaut kas paliek un kautko mes gribam paturet un nelaist valaa...tas ir atminas..gan par laiku kura dzivojam gan cilvekiem kurus gribam paturet sirdii...tikai atminas ir tas kas patiesi pieder mums kuras neviens nevar atnemt.. ne nozagt..kuras aizies ar mums...bez atminam gribas noslept ari fiziski kaut ko tadu kas piedereja musu tuviniekiem.. visdzilakaja plauktaa..tas lietinas un atminas kura raugamies kad visvairak puetrukst mums tuvinieku vinu klatbutnes un milestibas..visu never paturet..un nevajag...tijai visdargako...man plauktaa stav tris let's.. vecaku fotografijas.omes biibele..un mates dzintara piespraude.tas ir priezu asaras...tas ari raud kad vinam sap.es tas panemu un plaukstaa un sasildu..gluzi ka saves mamulas dveseli..muzibaa..lai tai bez manim nav auksti
