Mājas stāsts. Kantainais

Kādreiz man šķita, ka Jēkabs ir visdīvainākais cilvēks, kādu es pazīstu. Neparasts šķita viņa stūrainais, padruknais augums ar nedaudz uzrautajiem, platajiem pleciem un izteikto žokli, kas sejai piešķīra kvadrāta formu, un es ilgu laiku domāju, ka tieši šo īpatnību dēļ tēta draugs ticis pie iesaukas Kantainais. Nenolasāmu izteiksmi viņa sejai piešķīra allaž grumbās sarauktā piere, ko šaurāku vērta biezās uzacis, kā arī spurainā salmu krāsas matu skupsna, kas pretēji visiem gravitācijas likumiem nemitīgi tiecās slieties uz augšu. Pieglaust nepaklausīgo cekulu pierei Jēkabam bija ikdienā ierasts žests, ko visai bieži pavadīja visiem labi zināma un sen ielāgota piebilde: tas tāpēc, ka piedzimšanas brīdī viņam pieri esot nolaizījusi govs.