Domāju, ka sēņošana ir katra īstena latvieša nepieciešamība, jo vismaz vienu sēņu mērci rudens pusē katram gribas izgaršot. Arī Mūsmāju iemītniekiem piemita šī dziņa, tāpēc, ieklausoties vecmammas gudrajos ieteikumos, piemājas aplokā tika ierīkotas vairākas sēņu vietas. Neliela daļa šīs teritorijas ikdienā kalpoja ganībām, bet vismaz divas trešdaļas bija aizņēmušas kuplas lazdas, drebelīgas apses, slaiku bērziņu rīkstes, pāris sīkas eglītes, bet pašā aploka vidū greznojās kupls ozols. Jaunos kokus tētuks plānoja izaudzēt par derīgu kokmateriālu, bet, kamēr tie vēl tikai stiepās un brieda, zem to pazarēm pilnīgi pietika vietas sēnēm.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
