MĀJAS STĀSTS: Mammuka un tētuks (2.daļa)

Citos atmiņu stāstos sevi atceros citās blēņās, kas arī bija vērstas uz tētuku: visai bieža kūjas slēpšana, viņa iecienītā soliņa aplaistīšana ar ūdeni, mēģinājumi pīpīti piebāzt ar siena pabirām, ikrīta pelašķu tējas krūzes “saldināšana” ar citām garšām... Protams, katram no šiem nodarījumiem rezultatīvs bija tikai pirmais mēģinājums, nākamajam tētuks jau bija sagatavojies. Izprātojis pienācīgu atmaksu blēņdarei, viņš ar labi slēptu smīnu ūsās mudināja man ne tikai pirmajai apsēsties uz slapjā sola, bet arī paprovēt siena pabiru gruzdošo dūmu. Es par tētuka pīpīti no savas smalkās vecmammas biju dzirdējusi tikai sliktus vārdus: atkal tā smirdoņa, atkal tie sīvie dūmi un kur nu vēl dzeltenie, sabojātie zobi! Tie mani baidīja visvairāk, tāpēc pīpe mani interesēja tikai kā objekts, ko vismaz uz kādu laiku vajadzētu padarīt nelietojamu.