Mājas stāsts. Varbūt vēl noderēs…

Ilgi domāju par šī atmiņu stāsta nosaukumu, jo pirmā doma, kas spontāni ienāca prātā bija “Krāmi”, bet – vai gan par krāmiem var saukt tās lietas, kas kādam cilvēkam savulaik šķitušas ļoti svarīgas un noderīgas? Tāpēc pielaikoju stāstam citu nosaukumu – “Putekļi”, un tas šķita visai loģisks, jo, kas gan vēl cits var krāties uz gadiem vai pat gadu desmitiem nekustinātām lietām? Īstais nosaukums atnāca vēlāk, kad atradu kopsaucēju visām šīm apputējušo un mūsdienās visai reti noderīgo lietu krātuvēm – “Varbūt kādreiz noderēs…” Tieši šādas domas vadīti daudzu seno māju saimnieki savās klētīs, šķūņos un pažobelēs vākuši un glabājuši lietas, kas reiz šķitušas vajadzīgas un novērtētas, un, kaut arī tās sen jau nav bijusi vajadzība izmantot vai arī to vietā sen iegādātas modernākas, domājuši: varbūt kādreiz vēl noderēs... Bieži esmu domājusi: tā vecu lietu krāšana – tā mīļu atmiņu vai vairāk tomēr taupības vadīta?