Redakcijas sleja: Par uzvalkiem (2)

Lai arī skopa ar saules siltumu un gaismu, vasara Latvijā vienmēr būs mīlētākais gadalaiks. Laiks vasarā rit ātrāk, jo cilvēkiem ir tik daudz jāizdara. Papildus ikdienas darbam ir tik daudz vasarai piederīgu nodarbju, ka dienas par spīti biežajiem lietus mākoņiem aizrit, varētu teikt, – bezrūpīgāk. Protams, lauksaimnieki un dārzu īpašnieki gan diezin vai man piekritīs.

Gluži kā nepatika par nemitīgajiem lietusmākoņiem līdzīgas sajūtas – ka saule pasaulei vispār ir nozagta – mani pārņēma arī pagājušas nedēļas nogalē, skatoties, kā Amerikā tiek uzņemts agresors. Ar kādu godu un pietāti! Es gluži labi saprotu, ka tāda ir politika, ka tas ir kaut kāds solis uz priekšu (cerams, ka ne atpakaļ) diplomātijā, lai karu Ukrainā izbeigtu, bet tik un tā. Kādā podkāstā Latvijas psiholoģijas guru Nils Sakss Konstantinovs izteicās – viņam ir sajūta, ka notika kas liels. To viņš par agresora un Trampa tikšanos uz sarkanā paklāja. Man nav tādu emociju, gluži otrādi man gribas teikt: jā, notika kaut kas liels un ļoti pretīgs. Un tās sajūtas nekļūst labākas arī pēc pirmdienas Eiropas līderu un Ukrainas prezidenta Zelenska tikšanās Baltajā namā. It kā draudzīgās sarunas, mīlīgā fotografēšanās, jociņi, kuri acīmredzot tīk Baltā nama saimniekam, bet Ukrainas prezidentam ir jājoko pretī kaut vai sakostiem zobiem.