STĀSTS: Bankets Kurmja kunga stilā. Trešā saruna (1.daļa)

Piecpadsmitā februāra diena vēl tā īsti nebija uzņēmusi apgriezienus, un es vēl ne līdz galam paveikusi savus rīta cēlienu darbus, kad tālruņa displejā iemirgojās tantes Veronikas vārds. Atzīšos, ka par viņu un Lotāru, kuram otrais vārds it kā esot Valentīns, par viņa iecerēto banketu tieši savā dzimšanas dienā, jo tā šogad tāda trīskārši apaļa – astoņdesmitā, domāju jau kopš vakarvakara: nez, kā viņiem tur svinas? Kaut arī nedēļas viducī, tomēr ballīte skaistā muižā, pie grezna banketa galda ar jestriem muzikantiem un oficiantiem. No tantes Veronikas stāstītā par Lotāra grandiozajām iecerēm viegli varēju iztēloties kopējo vakara noskaņu, un, ja vien viss notika tā, kā jubilārs to bija izplānojis, tad šim vakaram uz ilgu laiku vajadzētu aizņemt visu prātus un izjūtas.