STĀSTS: Ervīna purkšķis

Kaut arī šis stāsts lielā mērā skars tantes Veronikas un Lotāra būšanas un nebūšanas, galvenie notikumi tomēr risinās ap Ervīnu vai pareizāk – Ervīna purkšķi. Birute, sapratusi, ka Lotārs pie Veronikas iekārtojies uz palikšanu, savas pieburšanas spējas izlēma pielietot citā augsnē. Attālas radinieces bērēs noskatījusi atraitņos palikušo Ervīnu, viņa nekavējoties ķērās pie atbalsta sniegšanas bēdu sagrautajam palicējam. Patiesībā nemaz tik sagrauts viņš neesot bijis, cik citu acīs rādījies – aiz mājas stūra piestājis, no jakas iekškabatas izcēlis noslēpto blašķīti, viņš tāpat no kakliņa ieguldzinājis pa malkam, apmierināti pabraucījis krūtežu un, kā Birutei izskatījies, atviegloti nopūties, un ar smaidu sejā ļāvies brīdim klusuma.