STĀSTS: Kurmja kungs 2 (3.daļa)

Tu vispār spēj to iedomāties? Man istabā krēslaina un svētsvinīga noskaņa – no koncerta, ko sagatavojuši Rīgas mākslinieki un televīzija, no svecēm un egļu smaržas (Lotārs pastāvēja uz to, ka īstu eglīti noteikti vajag dabūt, pats brida uz tuvējo mežu un tādu kuslu arī atvilka mājās), no sātīgas un aromātiskas maltītes, jo es tomēr pagatavoju vakaram plānoto pīles cepeti, no jaunās kleitas, ko speciāli biju pasūtījusi, lai godam nosvinētu visus šī gada nogales svētkus, un tad pa durvīm ieveļas divi piedzēruši večuki (bet Lotārs taču nedzerot, līdz šim patiešām nebiju redzējusi viņu iedzērušu!), apsniguši, dubļainām kājām un ar zemi novārtījušies, jo vietām atkusušais zemes ceļš pat dienas gaismā rādījās gauži slidens, un sniedz man saņurcītā papīrā ievīstītu podu, – tante beidzot ievilka elpu, kas teju teju jau bija izsīkusi.