STĀSTS: Kurmja kungs 2 (4.daļa)

– Tu domā, ka man kāds ļāva tā vienkārši – aizvērtām acīm un klusumā – sēdēt un apdomāties? – ar rūgtuma pieskaņu balsī jautāja tante Veronika. – “Mammucīt, nu, ko tev tur ilgi domāt,” piemeties blakus uz dīvāna, aplicis roku man ap plecu, šļupstēja Otomāris. “Pati zini, ka divas pensijas labāk nekā viena; ja nu kas nelāgs atgadās, tad vismaz kāds ir blakus, kas padod zāļu pudelīti un piezvana ārstam; un nav jau mans papucītis nekāda sliktā partija: inteliģents, grāmatas lasa, labs muzikants un balss arī laba, pieticīgs, paklausīgs un neskandalē arī. Prot gan naglu sienā iedzīt, gan malku saskaldīt, gan zāli nopļaut, gan… ”