Stāsts: Nākamajā dienā (2.daļa)

Vēlā pēcpusdienā Astrīdai piezvanīja māsa, lai apjautātos par aizvadīto salidojumu, un Astrīdai pēc ilgiem laikiem atkal sagribējās izkratīt sirdi. Atstāstījusi dažas komiskākās situācijas, viņa ieminējās arī par Ilzes vīra Māra apmātību ar seno zādzību un to, cik ļoti šī tikšanās uzjundījusi interesi par zudušajiem vācu akordeoniem. Arī par aizdomām, kas, pēc citu teiktā, izskatījās visai pamatotas. Māsa tomēr visai strikti noteica:
– Ne tu kāds policists, ne tev tas jārisina, turklāt tas viss jau tik sen izrunāts, izciests un aizmirsts. Labāk liecies mierā! Daudz nopietnākas lietas gadiem palikušas neatrisinātas. Pati zini, ka par vienu un to pašu notikumu var būt dažādi subjektīvi skatījumi. Kā lai vienkāršs cilvēks zina, kuram ticēt? Tā jau gluži nevainīgam var reputāciju sabojāt. Katrs vārds vispirms jāpārbauda! Kurš tad tagad to ņemsies darīt?