Šajā rītā nesteidzīgo rituālu iztraucēja vīrs, kurš jau rīta agrumā bija devies savos darbos, itin sparīgi pieteikdams savas vajadzības: pusdienās gribēšot kotletes, un varbūt pie viena frikadeļu zupa arī saimniecei sanākšot. Pats Zigurds, paņēmis sniega lāpstu, izsteidzās pagalmā – celiņi atkal esot neizbrienami, bet pēc minūtēm desmit sievai ejamais ceļš būšot tīrs. “Tāda smalka un nepārprotama norāde, vai ne?” Silvija pie sevis pasmaidīja. Tūļāties laika vairs neatlika – jādodas pēc maltās gaļas.
Jau pēc nepilnas pusstundas viņa iegāja veikalā, kas šajā reizē bija netipiski tukšs. Viena pircēja tikko beidza somā kārtot pirkumus, otra jau bija izdomājusi, kuru gabaliņu gribētu viņa, bet divas citas, katra savā veikala malā, tikmēr nesteidzīgi pētīja vitrīnas. Uzmetusi skatienu svaigajai produkcijai, ieraudzījusi iecienīto kotlešu masu, Silvija ieņēma vietu īsās rindas galā – aiz otrās sievietes, kas jau cieši lūkojās kūpinājumu virzienā. Pirmā pircēja tikmēr jau bija samaksājusi, pieklājīgi atvadījās un kopā ar vienu vitrīnu vērotāju atstāja veikalu. Brīdī, kad savas vēlmes sāka izteikt pircēja, aiz kuras Silvija bija iestājusies rindā, pie viņas pienāca jaunā sieviete, kas vēl pirms brīža pētīja vitrīnas :
– Ja kas, es būšu nākošā.
– Jā, labi, – automātiski atbildēja Silvija, bet mirkli vēlāk prāts sāka analizēt situāciju. “Kāpēc viņai tas vispār bija jāsaka, ja bez sievietes man priekšā un manis citu pircēju veikalā nav? Loģiski, ka viņa būs aiz manis! Meitenei laikam vienkārši patīk komunicēt... Turklāt vēl tas vārds “nākošā”… Vēl no skolas laika latviešu valodas stundām ausīs skan: “nākošā ir arī ejošā”, tāpēc pareizāk būtu teikt “nākamā”, bet vai nu šeit ir īstā vieta, lai to atgādinātu.”
Tikmēr priekšā stāvošā sieviete savus pirkumus bija apmaksājusi un atvadījās līdz citai reizei. Silvija jau gatavojās spert soli tuvāk un teikt savu sakāmo, kad viņai priekšā iespraucās turpat blakus stāvošā jaunkundze un gana kategoriski un vīzdegunīgi aizrādīja:
– Es taču jums teicu, ka būšu nākošā! Es veikalā ienācu pirms jums!
Silvija apmulsa – vai nu gluži tagad ņemsies skaidrot sen izbijušai skolniecei, iespējams, jau trīsdesmitgadniecei, ka šādos gadījumos vajadzētu izteikties skaidrāk – “būšu pirms jums”, vien pasmīnēja un noteica:
– Tak lūdzu, piecas minūtes manā pensionāres dzīvē neko neizmainīs.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
