Pirms pāris dienām pamanīju, ka latviskais kalendārs šajā dienā aicina sveicināt Dairas, tāpēc jau no rīta pieteicos vakarpusē paciemoties pie pašas gatavotu salātu bļodas un vēsas tējas glāzes. Vienojāmies par nākamās dienas vakaru, kad būšu Dairas vienīgais ciemiņš. Jau sen zināju, ka viņai patīk netraucēti izrunāt visu, kas uz sirds, un stāstāmā parasti netrūka. Trīsreiz paspēja atdzist kafija krūzē, izdegt tējas svecītes, bet valodošana nerimās. Lielākā runātāja gan parasti bija Daira, man atlika tikai reizi pa reizei sarunā iemest pa vienzilbīgam vārdam un ieinteresēti klausīties, kā viņa sūdzas par savu neizdarīgo, nevīžīgo un slinko vīru. Man par Valdi gan saglabājies pavisam cits priekšstats: zināju, ka viņš ilgus gadus saviem diviem jaunākajiem brāļiem bijis tēva vietā, smagi strādājis, lai abus izskolotu, un licis pamatus viņu patstāvīgajai dzīvei. Vai gan dzīve tik ļoti būtu spējusi viņu izmainīt?
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
