- Neticami, - dzirdu sievietes balsi man aiz muguras un jau mirkli vēlāk attopos sakampta ciešā apskāvienā. – Ko es redzu? Simts gadus nesatikta!
Saudzīgi saņemu sievietes roku, lai rastu iespēju atkāpties un ieskatīties viņas sejā, kā nekā – man taču arī vajadzētu saprast, kas pēc manis tik ļoti noilgojies. Apaļa seja, brūnas smejošas acis, sārti vaigi, šokolādes brūni mati, kas prasmīgi slēpj gadiem nepielūdzamo sirmumu… Ieva. Tiesa, vairs ne tuvu tāda kā skolas laikos, tomēr joprojām viegli atpazīstama. Varbūt tas tāpēc, ka vismaz reizi pāris gados uz ielas satiekamies, sasveicināmies un pārmijam pa teikumam. Šoreiz jūtu, ka Ievas vēlme parunāties ir ciešāka, apmēram tikpat, cik negaidītais apskāviens.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.