STĀSTS: Vecas lietas (1.daļa)

Savulaik Natālija un Irina bija ļoti labas draudzenes – tā vismaz domā Irina, kaut Natālijai par nu jau zināmo notikumu virzību ir pavisam cits stāsts, turklāt krietni atšķirīgs no Irinas viedokļa. Ja viena vēl joprojām dara visu iespējamo, lai uzturētu pastāvīgu dialogu abu starpā, tad otra arvien biežāk meklē iemeslus aizņemtībai, jo pati nesaprot, kāpēc Irinas uzstājībai nespēj pateikt stingru “nē”. Viņu stāsts iesācies pirms četriem gadiem pludmalē, kur abu bērni, tolaik vēl gluži mazi trīsgadnieki, paši jau bija atraduši kopīgu valodu, jo – kas gan kopīgā smilšu bedrē par runāšanos? Lāpstu rokā un roc! Tāpat arī jūrā – hop! – iekšā un tik šļakstināties, pēc tam vēl labi izskraidīties pa liedagu un pie labas apetītes padalīties ar līdzpaņemtajām maizītēm.