Diemžēl iepriekšējo gadu pieredze man bija iemācījusi, ka tante ciemos var ierasties pati – vienu vai divas dienas pirms savu svētku datuma. Sākumā viņa šo priekšlaicīgo ierašanos izskaidroja ar dažādiem neatliekamiem pirkumiem, un es to pieņēmu kā loģisku izskaidrojumu, bet reiz viņa gari aizrunājās un tad atzinās, ka tas viņai tāds labi pārdomāts gājiens, lai man no pilsētas uz laukiem nevajadzētu “kulties un kratīties” pa autobusiem, kas tagad kursē tik neērtos laikos, ka īsti nesanāk ne tēju padzert, ne aprunāties. Šī iemesla pēc tantei domāto dāvanu biju radusi sagatavot jau iepriekš un priecājos, ka, viņai ierodoties, varēju to pasniegt.
Gaidīju, ka Lotāra ienākšana viņas dzīvē nesīs kaut kādas izmaiņas šajā apciemojumu kārtībā, īpaši jau kopš automašīnas iegādes, tomēr izskatījās, ka Veronikai joprojām bija svarīgi paspēt pašai ierasties pēc dāvanas. Nesen gan ieminējos, ka labprāt aizbrauktu ciemos, tomēr no tantes Veronikas garajām un neveiklajām atrunām – priekšnamā remonts, krāsns dūmo, pagalmā sausā tualete smako – sapratu, ka laikam jau vēl nav pienācis īstais laiks…
Arī šoreiz notika tā, kā biju paredzējusi – tante Veronika ciemos pie manis ieradās 3. februārī, un, kā sapratu no viņas steidzīgās runas, šoreiz nebija “kūlusies un kratījusies” ar autobusu, bet Lotārs viņu bija atvizinājis līdz pašām durvīm kopā ar nepilnu maišeli kartupeļu, vien pieteicis pēc pusstundas būt pie “Maximas”. Līdz ar to, kā izteicās tante Veronika, “pļāputējas” dzeršanai laika nesanākšot, ja nu vienīgi kādam malkam ūdens.
Tad nu arī steidzu rīkoties: nosēdināju Veroniku pie galda, ielēju glāzi atdzisušās augļu tējas un pasniedzu vārdadienas dāvanu. Izrādīdama nebeidzamu prieku un pārsteigumu par uzdāvinātā galdauta saulespuķēm (kaut tieši tādu internetā bija noskatījusi un lūgusi man pasūtīt), viņa vienlaikus steidzās sūdzēties par Lotāru: atkal kaut kādus “ķimeriņus un ķiņķēziņus” prātojot – Veroniku dienā viņai būšot milzīgs pārsteigums, no kura Veronika tīri vai valodu zaudēšot (kādas šausmas, tad varbūt labāk to nemaz neredzēt?), bet īstie pārsteigumi, protams, būšot Valentīndienā. “Ak, Verunčik, Verunčik, būs mums vecumdienās balle!” viņš katru dienu skandējot.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
