Virpošanas entuziasts Emīls Ozoliņš no Beļavas: “Sāku virpot jau 6.klasē, un joprojām neapnīk.”

Ar beļavieti Emīlu Ozoliņu “Dzirkstele” tikās pirms pieciem gadiem, kad uzzināja, ka viņš ar ļoti lielu rūpību un precizitāti izgatavo dažādus virpotus koka priekšmetus. Pa šiem gadiem meistarība ir tikai augusi, un darbs ar koku viņa sirdī joprojām ieņem ļoti īpašu vietu.
Emīls ved “Dzirksteli” uz savu darbnīcu Beļavas pagasta “Zēmeros” vecāku mājās, un, smaidot saka, ka tā ir viņa svētnīca. Vieta, kur pazūd laika izjūta un ikdienas steiga paliek aiz muguras, kur tiek pavadīti visi brīvie brīži.
Emīls izmācījās par mēbeļu galdnieku Cēsīs, bet šajā arodā viņš nav strādājis. “Strādāju par metinātāju,” saka Emīls, kuram patīk arī strādāt ar metālu. “Visu laiku darbojos ar koku un metālu,” smaida Emīls.
Kad mēbeļu galdnieka aroda diploms Emīlam bija jau kabatā, viņš sākumā strādāja ceļu būvē, tad strādāja arī kā metinātājs. Kad iepazinās ar draudzeni, Emīls pārcēlās dzīvot uz Rīgu. Galvaspilsētā viņš dzīvoja divus gadus un strādāja par metinātāju.