Zeltalejā — strazdu paradīze. Bioloģijas zinātņu doktors, LU Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Oskars Keišs pēta strazdus

Gulbenes novada Stradu pagasta Zeltalejā jau ilgu ir vērojams iespaidīgs putnu būru skaits. Tie redzami ceļa malās, dārzos, apkārtējos mežos un birzīs. Kā tur izveidota tāda putnu paradīze, stāsta Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs.

“Ar Gulbenes novadu jau man patiesībā nekādas saistības nav, jo vecāki man ir no Suntažiem un Baltinavas, bet savulaik, kad vēl darbojās Zeltalejas pienotava, pēc augstskolas beigšanas šeit nosūtīja strādāt manu māsīcu. Bieži braucu ciemos, un tā es te sāku darboties. Pirmos būrus, vēl būdams skolnieks, es uzstādīju 1978.gadā, un tā tas turpinās. Bija gan trīs gadu pārtraukums, kad studēju ASV Jūtas štata universitātē, kur ieguvu grādu ekoloģijas zinātnē,” stāsta Oskars.
Viņš uzsver, ka tagad kā pētījumu programma visa darbošanās ar strazdiem notiek kopš 2020.gada. Šobrīd šeit ir uzstādīti 102 būri, bet, cik to ir bijis pa visu laiku, vairs nav saskaitāms.

– Vai būri ir domāti konkrētai putnu sugai?
– Šie būri ir domāti strazdiem, tomēr tos nesmādē arī zvirbuļi un citas sugas. Sākumā uzstādīju divdesmit, tad šeit uz vietas pats izgatavoju vēl tikpat, bet tie bija zīlītēm un tika uzstādīti apkārtējos mežos. Tad tapa vēl, starp tiem arī pūču būri, un interesanti bija tas, ka vienā no tiem jau pēc divām nedēļām bija divas olas. Tas bija netipiski ātri, un par to pat tika rakstīts žurnālā. Tomēr pūci dabūt būrī ir diezgan grūti un pētījums ir par strazdiem. Tie būrus pieņem labprāt, viegli tikt klāt un viegli ar tiem darboties. Tos var salīdzināt ar baltajām pelītēm, ar kurām viss ir vienkārši un kuru netrūkst. Šī iemesla dēļ pētījumos izmanto bieži sastopamās sugas. Pie tādām vēl var minēt lielo zīlīti un melno mušķērāju.