Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Dzīve bez plastmasas iepakojuma – iespējamā vai neiespējamā misija?

KRĒJUMS BURCIŅĀ. Latvijas tirgotāju savienības (“LaTS”) veikalos iespējas iegādāties beramus, sveramus un pat lejamus produktus bez iepakojuma ir lielas izredzes. Raksta autorei veikalā bija iespējams iegādāties izlejamo krējumu savā līdzpaņemtajā burciņā, ko iesvēra pārdevēja Inese Jāņkalne.

Ina Podziņa: “Nekas labāks par stikla burku nav izdomāts, tā ir universāla, vairākkārt izmantojama, mūžīga.”

Lai saprastu, cik daudz plastmasas iepakojuma atkritumu ikdienā rodas, Sigita Mūrniece nolēmusi saskaitīt kāda konkrēta izlietotā produkta iepakojumus un šim nolūkam izraudzījusies krējumu. Jau vienai ģimenei neilgā laika posmā sakrājusies krietna kaudze, un, ja pieņemam, ka krējumu ikdienā lieto septiņi miljardi planētas iedzīvotāju, var tikai iztēloties iepakojumu grēdas, kādas gada laikā cilvēce saražo no viena krējuma vien. Šāda vīzija Sigitu rosināja pievērsties bezatkritumu dzīvesveidam, kuru viņa piekopj jau piecus gadus. Bet tas nav vienkārši.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kādēļ? Paralēli runām par aprites ekonomikas nozīmīgumu, kurās kā viens no tās veidošanas procesa galvenajiem virzieniem ir jaunu atkritumu rašanās novēršana, lielveikalu piedāvājumā joprojām nemainīgi augstu vietu ieņem produkti daudzu kārtu plastmasas iepakojumos. “Zaļā kursa” virzienā pagaidām ejam tikai sīkiem solīšiem, un sabiedrības pieradināšana lietot videi draudzīgākus iepakojuma materiālus un atgriezties pie svērtās produkcijas iegādāšanās, ir ilgtermiņa projekts.

Viens solītis jau ir sperts. Latvijā pērn stājās spēkā Likums par plastmasu saturošiem izstrādājumiem, un konkrētu plastmasas izstrādājumu tirdzniecība tiek aizliegta pakāpeniski. Tas uzliek papildu atbildību ražotāju un tirgotāju darbībā – gādāt, lai tiktu mazināta plastmasu saturošo izstrādājumu kaitīgā ietekme.

Mudina pārdomāt paradumus

Kā par to gādā viens no lielākajiem tirdzniecības tīkliem Latvijā – “Maxima”? “Mēs mudinām savus pircējus pārdomāt savus paradumus un pirkumiem izmantot videi draudzīgākas alternatīvas – vairākkārt lietojamus maisiņus no auduma vai papīra. Lai to veicinātu, 2020. gadā papīra maisiņu cenu samazinājām uz 0,12 eiro, bet 2021. gadā vēl par 20 % – uz 0,10 eiro, nodrošinot pircējiem ne tikai zaļāku un kvalitatīvāku, bet arī lētāku iespēju pirkumu nogādei mājās,” stāsta “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate – Ugule. Jautāta, vai pēc šādas alternatīvas ir pieprasījums, pārstāve lepojas, ka papīra maisiņu pieprasījums pieaudzis pat trīs reizes. Tikpat pieprasīts esot arī jaunievedums – iepirkšanās somas no ekoloģiska materiāla, kuru pārdošanas cena ir 0,49 eiro. 2021. gadā pieprasījums pēc somām, kas ražotas no videi draudzīga materiāla, esot četras reizes lielāks nekā no citiem materiāliem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Eksperiments – papīra maisiņi augļu nodaļā

TIEŠĀM VAIG? Ja savulaik tirdzniecības tīklam “Maxima” bija populārs sauklis “Maisiņš vaig?”, tagad pircēju uzrunā ar saukli “Maisiņš tiešām vaig?”, aicinot padomāt divreiz un piedāvājot alternatīvu.

Ja par dabai draudzīgu pirkumu somu pēdējos gados daudzi ir padomājuši, gādājot tos gan veikalos, gan meistarojot paši, tad atkārtoti lietojamie maisiņi nav uz izķeršanu. Taču piedāvājums “Maximai” ir – pieejami atkārtoti lietojami maisiņi augļiem un dārzeņiem. Tā ir alternatīva mazajiem plastmasas maisiņiem, kas atrodami pie augļiem un dārzeņiem higiēnas nolūkos. “Šogad veicām eksperimentu ar papīra maisiņu piedāvāšanu augļu un dārzeņu nodaļās divos veikalos Rīgā un bijām patīkami pārsteigti, ka pircēji labprāt izvēlējās tos kā alternatīvu ierastajiem mazajiem plastmasas maisiņiem. Pēc šī veiksmīgā eksperimenta jau tuvākā nākotnē papīra mazie maisiņi produktu iesvēršanai būs pieejami lielākajos “Maxima” veikalos, pakāpeniski tos ieviešot visos,” sola
L. Dupate – Ugule.

Liels beziepakojuma dzīvesveida aktīvistu izaicinājums parasti ir lielveikalu attieksme pret līdzi atnestajiem traukiem. “Maxima” pārstāve to noliedz un uzsver, ka dabai draudzīgas iniciatīvas izmanto arī veikalu kulinārijas nodaļās. “Pircējiem ir iespēja atnākt uz veikalu ar savu trauciņu un salātus vai citu gatavoto produkciju iesvērt tajā, izvairoties no liekiem plastmasas iepakojumiem,” saka L. Dupate – Ugule.

Pandēmijas prasības plastmasu dubulto

Rūpēs par tīrāku vidi virkne dabai draudzīgu iniciatīvu pēdējā laikā aktīvi īstenotas arī veikalu tīklā “Mego”. Veikalu tīkla pārstāvis SIA “Lenoka”/ SIA “Baltstor” mārketinga nodaļas vadītājs Aleksandrs Afanasjevs stāsta, ka veikalos pircējiem dota izvēle – pirkumus var mājās nest gan plastmasas, gan papīra maisiņos, gan arī tekstila somiņās no pārstrādāta materiāla. “Vērtējot pieprasījumu, tomēr jāatzīst, ka pircēji joprojām izvēlas plastmasas iepirkumu maisiņus. Tikai 1 % pircēju pirkumus liek papīra maisiņos, pat neskatoties uz to, ka plastmasas izstrādājumi ir dārgāki. Pieļauju, ka tā ir vēlme plastmasas maisiņu izmantot atkārtoti, kas arī būtu ieteicams,” stāsta A. Afanasjevs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jautāts par sveramās produkcijas pieejamību, veikalu tīkla pārstāvis stāsta, ka tā ir plašā klāstā, īpaši konfektes, cepumi, citi konditorejas izstrādājumi, taču šajā ziņā savas korekcijas ieviesušas “Covid -19” pandēmijas higiēniskās prasības. “Tagad katra bulciņa jāiepako plastmasas maisiņā, līdz ar to mēs esam spiesti izmantot vairāk plastmasas iepakojuma, nekā līdz pandēmijai,” skaidro veikalu tīkla pārstāvis.

Savu artavu plastmasas iepakojuma sagādā arī preču piegādātāji, kuri izvēlas pēc iespējas izdevīgāku iepakojumu, kas ne vienmēr ir dabai draudzīgākais. Preces iepakojums ietekmē cenu, un arī pircējs izvēlas izdevīgāko. “Taču tendence ir pozitīva, uzņēmumi sāk arvien vairāk rūpēties par savu “zaļo reputāciju”, kas izpaužas arī dabai draudzīgā produkta iepakojumā,” stāsta A. Afanasjevs.

Neņemt trīs maisiņus, ja vajag vienu

Viņš pieļauj, ka saistībā ar pēdējā laika komunālo pakalpojumu cenu kāpumu, cilvēki kļūs taupīgāki, līdz ar to viņi prioritāri domās par izdevīgiem pirkumiem un tikai tad par to, vai pirkumam ir dabai draudzīgs iepakojums. “Tas ir Maslova piramīdas princips, cilvēkam ir svarīgi, ka viņš ir paēdis, drošībā, nodrošināts ar darbu un dzīves vietu, un tikai pēc tam viņš domā par tādām vērtībām kā vides ilgstspēja,” pircēju paradumus skaidro A. Afanasjevs. Viņš arī pieļauj, ka cilvēki pašlaik ir noguruši no ieilgušās krīzes, ziemas, un pauž cerību, ka, nākot pavasarim, katrs vairāk piedomās par ekoloģiju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kādi būtu viņa ieteikumi pircējam, kurš vēlas mainīt savus iepirkšanās paradumus, virzot tos “zaļākā” virzienā? “Ieteiktu sākt ar bezmaksas maisiņu skaita samazināšanu. Reizēm pircējs paņem pat trīs četrus maisiņus, kaut arī viņam vajag tikai vienu. Tāpat ieteicams iegādāties vairākas reizes lietojamo pirkumu somu, ko var izmantot ilgi, man tāda ir jau pusgadu, iegādes cena sen atmaksājusies. Trešais ieteikums ir plānot savus pirkumus,” iesaka A. Afanasjevs. Viņš piebilst, ka “Mego” pārskata savas produkcijas iepakojuma veidus un jau šogad plāno ieviest jaunus, dabai draudzīgus kartona iepakojumus “Mego” kulinārijas produkcijai.

Var iesvērt gan kūciņas, gan siļķes

Iegriežoties salīdzinoši mazākā tirdzniecības vietā, vienā no Latvijas tirgotāju savienības (“LaTS”) veikaliem, izrādās, ka iegādāties beramus un sveramus produktus bez iepakojuma šeit ir vislielākās izredzes. “Visu, kas ir sverams, pircējs var iegādāties, iesverot to savos līdzpaņemtajos traukos. Piedāvājums plašs, sākot no kūciņām līdz siļķēm, retāk, bet mēdz būt arī krējums, kefīrs, biezpiens,” stāsta veikala īpašniece, SIA “Rijupe” valdes priekšsēdētāja Ina Podziņa. Taču šādam piedāvājumam ir ļoti maz interesentu vai pat nav nemaz. Ar saviem traukiem pircēji ierodas tikai reizēs, kad produkcija, piemēram, salāti, sagatavoti uz pasūtījumu. “Daļa pircēju ir pastāvīgi, bieži vien pērk vienu un to pašu, tādēļ šķietami būtu ļoti vienkārši piedomāt pie sava trauciņa līdzņemšanas, taču tas nenotiek,” saka veikalniece.

Labprāt piedāvātu burciņas

Jautāta, kāds tam varētu būt iemesls, I. Podziņa saka – cilvēki vienkārši par to neaizdomājas un acīmredzot pirkumus neplāno, jo tad ieplānotu arī sava trauka līdzņemšanu. “Nekas labāks par stikla burku nav izdomāts, tā ir universāla, vairākkārt izmantojama, mūžīga,” vērtē I. Podziņa. Pēc kulinārijas produkcijas gatavošanas veikala noliktavā nonāk ļoti daudz burciņu, ko darbinieki liek šķirojamajos konteineros. Veikalniece labprāt tās atdotu pircējiem produkcijas iesvēršanai, taču to būtu sarežģīti nokārtot. “Jānotīra etiķetes, kas ir darbietilpīgi, tāpat šāda iniciatīva varētu neatbilst Pārtikas un veterinārā dienesta normām,” spriež I. Podziņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arī viņa atzīst, ka pandēmijas rezultātā plastmasas atkritumu daudzums ievērojami pieaudzis un veikals ir situācijas ķīlnieks. “Pārtikas plēvi vien izmantojam ļoti daudz, safasēta katra smalkmaizīte. Nemaz nerunājot par higiēniskajiem cimdiem, aizsargmaskām, kas ikdienā nonāk atkritumos. Agrāk pircējs varēja konfektes iesvērt pats, tagad tās ir safasētas pa 200 gramiem, un, ja pircējs grib puskilogramu konfekšu, jāņem divi iepakojumi, tātad divreiz vairāk plastmasas. Papīra turzas situāciju neatrisinātu, jo pircējam jāredz, kas iekšā,” domā I. Podziņa. Veikala īpašniecei grūti iztēloties nākotni bez plastmasas iepakojuma, viņa vienīgi pieļauj, ka to ražos pēc iespējas ekoloģiskāku.


VIEDOKĻI

Izpratne ir augusi

Sigita Mūrniece, “Zero Waste” kustības aktīviste:

“Bezatkritumu dzīvesveidu ģimenē sākām īstenot pirms apmēram pieciem gadiem, un šajā ziņā nekas nav mainījies. Man joprojām vienmēr ir līdzi mana ūdens pudele, automašīnā – līdzņemamās maltītes trauks, šūtie maisiņi beramajai produkcijai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēdējos divus gadus mainījušies ir vienīgi apstākļi, kas sarežģī iepirkšanos ar pēc iespējas mazāku iepakojuma apjomu, proti, “kovida” ierobežošanai noteiktās higiēnas prasības diktē to, ka tagad ir iepakots gandrīz viss.

Tāpat tagad cilvēki mazāk ēd sabiedriskās ēdināšanas vietās, vairāk izmanto maltītes līdznešanai, kas savukārt rada ievērojamu daudzumu atkritumu.

Jau pirms pandēmijas “Zero Waste” kustības cilvēkiem bija salīdzinoši sarežģīti iepirkties bez iepakojuma, tad tagad tas ir vēl sarežģītāk. Taču tas nenozīmē, ka ievērot dabai draudzīgu dzīvesveidu nav iespējams. Labā ziņa ir tā, ka šīs kustības cilvēku ir kļuvis vairāk, esam arī vairākus iedvesmojuši pamēģināt. Tāpat lielāka izpratne par “Zero Waste” veidojusies arī tirgotājiem, ieviesti īpaši stendi un tamlīdzīgi uzlabojumi. Sabiedrība vairs neskatās uz “Zero Waste” aktīvistiem ar neizpratni un pārdevēja nebrīnās, ja viņai lūdz kaut ko iesvērt pircēja līdzpaņemtajā trauciņā.
Tāpat vairāk ir kļuvis arī “Zero Waste” veikaliņu, tostarp reģionos. Beziepakojuma veikalu atvēra Cēsīs, un, ja vien pandēmija uzņēmējdarbību nav patraucējusi, tad tas turpina darboties arī šobrīd. Mazākās pilsētās tāds veikals visticamāk nebūtu rentabls.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Neskatoties ne uz ko, videi draudzīgas pamatlietas tomēr ir ievērojamas, un jau tas būs labs sākums. Pat, ja gaļu, sieru vai maizītes tagad pārdod tikai iepakojumos, var darīt ko citu videi draudzīgu. Katrs var piedomāt pie taupības, sākt ar elektrības un ūdens taupīšanu, atkritumu šķirošanu, kas arī ļaus ietaupīt.”

Plānot un veltīt laiku

Marta Stradiņa, divu bērnu māmiņa, dabai draudzīga dzīvesveida piekritēja:

“Mana iepirkšanās ir ļoti laikietilpīgs process, ko daudzi noteikti nevar atļauties, taču man ir svarīgi rūpēties par veselīgu un ekoloģisku produktu sagādi savai ģimenei. Proti, esmu izpētījusi, kurā veikalā var ko dabūt, un es veltu laiku, lai iegrieztos katrā vajadzīgajā, nevis visu pirktu vienuviet.

Man ir laiks aizdoties līdz “LaTS”, kur ir sveramā produkcija, atrast bioloģiskos banānus, aizbraukt uz “Lidl”, kur esmu atradusi daudz izdevīgu un vērtīgu produktu. Pārsteidzoši, ka tieši tur es iegādājos spinātus, kas nebija ietīti trīs plastmasas kārtās kā citviet, bet iepakoti milzīgā biodegradējamā maisā. Kad esam Rīgā, iepērkamies “Zero Waste” veikalos vai lielveikalos, kur ir “Zero Waste” stendi. Savukārt dzīvnieku barībai mēs ar savām lielajām kastēm dodamies pakaļ uz tuvējo zooveikalu, kur mums barību iesver. Tāpat esmu atradusi tirgotājus, kas produkciju pieved klāt, un tā nav plastmasas iepakojumos. Priecājos, ka ir tirdziņi, arī tie ir manas regulārās iepirkšanās vietas. Labu piemēru ir daudz, tikai jārēķinās, ka šāda iepirkšanās ir savlaicīgi jāplāno. Savā ziņā “kovida” noteikumi plastmasas atkritumus vairojuši, taču tajā pašā laikā, stimulēta iepirkšanās internetā, kam arī ir savas priekšrocības.

Protams, virzība uz bezatkritumu dzīvesveidu ir arī ražotāju un tirgotāju atbildība. Saprotu, ka Francija ar noteiktu datumu plāno pilnīgu plastmasas iepakojuma aizliegumu, tam noteikti būs pozitīvs rezultāts. Arī Latvijā pēc pagājušajā gadā pieņemtā likuma bezmaksas maisiņu skaits ir minimizēts, bet es priecātos, ja to nebūtu vispār. Joprojām nesaprotu, kādēļ mana ome nopirktos banānus liek maisiņā, taču zinu, ka viņa vismaz to kā īstena latviete ieliks maisiņu atvilktnē un izmantos vēlreiz. Turpretī mani puikas dabai draudzīgu dzīvesveidu pieņēmuši kā pašsaprotamu, un vēl pamāca vecākus.

Mani iepirkšanās ieteikumi, kas palīdzēs samazināt videi nedraudzīgā iepakojuma krājumus, ir: plānot, plānot un vēlreiz plānot iepirkšanos. Esmu no tiem, kam aizmirstas paņemt līdzi savus traukus sveramajiem produktiem, tādēļ iepirkšanos plānoju reizi nedēļā, un tad man trauki ir līdzi. Otrkārt, veidot iepirkumu sarakstu. Treškārt, fiksēt, kad ir tirdziņi, kad ir iespējama mani interesējošās zemnieku saimniecības produkcijas pievešana klāt. Un viņi kartona kastē atved visu, kas saimniecībā tobrīd aug!

Tas viss iet roku rokā arī ar citu resursu taupīšanu. Katra darbība ir sīkumiņš, kas kopā veido lielu ietaupījumu. Arī no plastmasas iepakojumiem pilnībā izvairīties nevar, taču katrs var šķirot atkritumus, kas nebūt nav apgrūtinājums. Piemēram, es, katru dienu ejot ar suni ārā, uz šķirojamajiem konteineriem aiznesu iekrājušos atbilstošos atkritumus. Dzīvoklī nekas nekrājas, maksa par atkritumu apsaimniekošanu ievērojami samazinās.

Izpratne par dabai draudzīgu dzīvošanu, tostarp plastmasas atkritumu samazināšanu, nenāks vienā dienā, tas ir pakāpenisks process, vienkārši par to bieži jārunā, jāskaidro ieguvumi, un arvien vairāk cilvēku nolems mēģināt.”


IETEIKUMI

Pirms ej iepirkties:
• Apēd/iztērē to, kas tev jau ir.
• Plāno ēdienkarti.
• Veido iepirkumu sarakstu.
• Ņem līdzi auduma maisiņus un traukus.
• Izvēlies, kur iepirkties.

Kā uzglabāt ēdienu, neizmantojot plastmasas maisiņus, plēves un citus dabai nedraudzīgus iepakojumus?
• Sīpolus un kartupeļus uzglabā grozā vai kastē un novieto to tumšā vietā (derēs arī papīra maisiņš). Taču atceries, ka vienā kastē tos labāk neuzglabāt.
• Maizi ietin dvielītī vai kādā auduma gabaliņā un uzglabā koka maizes kastē.
• Iesāktiem produktiem (siers, avokado u.c.) vari izmantot vaska drāniņas.
• Graudaugus, makaronus, miltus u.c. uzglabā stikla burkās.
• Zaļumus (salātlapas, lociņus, dilles u.c.) uzglabā stikla burkās ar ūdeni (ledusskapī vai istabas temperatūrā).
• Burkānus un seleriju uzglabā ledusskapī traukā ar ūdeni (ūdeni regulāri nomaini).
• Neatvērtu avokado vari uzglabāt istabas temperatūrā papīra maisiņā.
• Ķiploku uzglabā vēsā, tumšā vietā.
• Tomātus nekad neliec ledusskapī, tos vislabāk novietot istabas temperatūrā.
• Ogas vislabāk uzglabāt lēzenā traukā vai papīra maisiņā ledusskapī, jo tām lielākoties nepatīk mitrums, taču atceries katru dienu paskatīties, vai maisiņu nevajag nomainīt, ja tas palicis mitrs.
• Ja zini, ka kaut ko neapēdīsi tuvākajā laikā, to droši vari sasaldēt un ēst vēlāk.


Teksts un foto: Sandra Apine

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Dzirkstele.lv komanda.