Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda fotokonkursu par lāčiem, Nacionālais dabas muzejs precizē noteikumus

Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas – biedrības un nodibinājumi “Animal Rights Association B.&T.”, “Latvijas ainavas”, “Dzīvniekupolicija.lv, “Vidzemes ķepas” nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu, izsludinot Latvijā fotokonkursu ar mērķi doties dabā speciāli meklēt un fotografēt gan lāču atstātus nospiedumus, pēdas, gan lāču mātes ar mazuļiem vai mazuļus vienus pašus, gan lāču tēviņus.

Biedrības uzskata, ka iniciatīva pievienoties kaimiņvalsts igauņu aktivitātei ar nosaukumu “Lācis – mūsu kaimiņš” nav savietojama – pirmkārt, ar Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus arctos) aizsardzības mērķa izpratni un tā īstenošanas atbildīgu rīcību; otrkārt, ar Latvijas sabiedrības informētības līmeni, izpratni par šī lielā plēsēja uzvedību, dzīvesveidu, sugas ekoloģiskajām vajadzībām un tās dzīvotņu aizsardzību; treškārt, kopumā ar Latvijas sabiedrības brieduma pakāpi respektēt šī lielā plēsēja dzīves telpu, izpratni par aizsardzības statusa nozīmi praksē, kas ir atšķirīgs no kaimiņvalsts Igaunijas. Šāds aicinājums vērtējams kā galēji bezatbildīgs solis, kas nav savietojams ar Latvijas sabiedrības sagatavotības līmeni sastapties ar savā dabiskajā dzīves vidē atgriezušos lielo plēsēju, kurš, iztraucēts vai neapdomīgi izaicināts no cilvēka, var kļūt tam bīstams.

Par nepieciešamo sabiedrības izglītošanu un sagatavotību Latvijā diemžēl ilgstoši nav rūpējušās tās atbildīgās valsts iestādes, kurām tas ar likumu noteikts kā pienākums. Diemžēl arī par šādu fotosesiju riskiem un neprognozējamām sekām neviena no valsts institūcijām atbildību nav uzņēmusies.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Par sugu aizsardzību atbildīgās Latvijas valsts institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) – jau laikā no 2021.gada rudens līdz 2022.gada 1.aprīlim atklāti nodemonstrējušas savu neprofesionalitāti augstākajā aizsardzības statusā esošā lielā plēsēja brūnā lāča sugas pārvaldībā, veicot pieauguša dzīvnieka vecumu nesasnieguša indivīda preventīvu nogalināšanu eitanāzijas veidā, tādējādi apliecinot visai sabiedrībai, ka lācis tām nav ne gaidīts, ne vēlams, ne arī aizsargājams dzīvnieks. Tieši pretēji – lācis mūsu vidē tām ir neaicināts, negribēts kaimiņš un nevajadzīgs slogs. Būtiski, ka nogalinātais dzīvnieks nevienu cilvēku nebija ne apdraudējis, ne arī kādam mēģinājis uzbrukt.

Notikums ar Gulbenes – Valkas lācēniem (par to rakstīja arī “Dzirkstele”) neilgā laika posmā izgaismoja virkni valstī savlaicīgi nerisinātu un ielaistu problēmu aizsargājamo savvaļas sugu pārvaldībā – kritiski nepieciešamās infrastruktūras – pagaidu novietnes savvaļas dzīvniekiem trūkumu, neīstenotos sabiedrības izglītošanas pasākumus, rīcības mehānisma trūkumu apdraudētā dzīvnieka aizsargāšanai no bezatbildīgiem cilvēkiem, kā arī rīcības modeļu trūkumu cilvēku drošības pārvaldībā. Šīs problēmas diemžēl nav novērstas līdz pat šim brīdim. Neņemot to vērā, VARAM pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais dabas muzejs atļāvies eksperimentēt ar sabiedrību, neizvērtējot riskus un neuzņemoties nekādu atbildību par iespējamām nopietnām sekām. Jājautā – vai mūsu sabiedrībai ar viena lācēna eitanāziju vēl nepietiek?

Diemžēl paļāvību atklātai un labai mūsu sabiedrības vērtīgā un aizsargājamā dabas resursa pārvaldībai valstī nestiprina arī fakts, ka par dabas aizsardzību atbildīgā DAP Orhūsas konvenciju nerespektē un biedrības “Animal Rights Association B.&T.” lūgums izdot tai iestādes lēmumu par lācēna eitanāziju bijis jāpārsūdz jau vairākās tiesu instancēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
  • Jeļena Rumjanceva (dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrība “Animal Rights Association B.&T.”)

Kategoriski aizliegts tuvoties lāčiem!

Viena no Latvijas Nacionālā dabas muzeja darbības funkcijām ir sabiedrības izglītošana, un fotokonkursi ir viena no izglītības formām, ko muzejs izmanto jau daudzus gadu desmitus. Izsludinot konkursu vienlaicīgi Igaunijā un Latvijā, abas puses izmantoja identisku pavadtekstu, kas bija tēlains apraksts, nevis mudinājums tuvoties lāčiem, to mazuļiem, migām un tamlīdzīgi. Informācijai tika pievienotas norādes par pareizu un nepareizu uzvedību ne tikai konkursa laikā, bet vienmēr.

Saņemot dzīvnieku aizsardzības organizāciju – biedrību un nodibinājumu “Animal Rights Association B.&T.”, “Latvijas ainavas”, “Dzīvniekupolicija.lv”, “Vidzemes ķepas” – bažas par „Latvijas sabiedrības brieduma pakāpi”, kā minēts organizāciju publiskajā telpā nonākušajā paziņojumā, dabas muzejs precizē konkursa noteikumus.

Konkursa izsludināšanas informācijā bija pausts aicinājums iesniegt fotogrāfijas ar lāčiem un to darbības pazīmēm (skrāpējumi, izkārnījumi, miga, pēdu nospiedumi u.tml.), bet nebija minēts aicinājums tuvoties lāčiem, to migām, mazuļiem. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka fotogrāfiju uzņemšanas nolūkā kategoriski aizliegts tuvoties lāčiem, to mazuļiem, migām, atpūtas vietām un tml., tā radot apdraudējumu gan dzīvniekiem, gan sev! Tāpat konkursā netiks vērtētas fotogrāfijas, kurās redzams vai kuras iespējams uzņemt tikai ar lāču apzinātu barošanu apdzīvotās vietās un to tuvumā, ceļmalās, tūrisma takās, ugunskuru un telšu vietās. Atgādinām, ka drīkst iesniegt kadrus no videonovērošanas kameru materiāliem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Muzeja informācijā nebija norādīts fotogrāfiju uzņemšanas laika ierobežojums un mudinājums cilvēkiem iegūt attēlus, kas iekļautos konkursa termiņā līdz 3. oktobrim. Konkursā drīkst iesniegt fotogrāfijas, kas uzņemtas dažādos laikos, arī vēsturiskas fotogrāfijas.

Uzsveram arī to, ka būtiska fotokonkursa daļa ir stāsts par attēlā redzamo situāciju, vērojumiem vai spriedumiem, kas jāpievieno attēlam, aizpildot pieteikuma anketu.

Igaunijā, kur ir lielāka pieredze cilvēku un lāču līdzāspastāvēšanā, informācija palikusi nemainīga un konkursa sadarbības organizācijas NVO “Gada dzīvnieks” (MTÜ “Aasta loom”) kolēģi ar sapratni izturas pret mūsu situāciju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lāču skaitam Latvijā pieaugot, sabiedrības izglītošanai ir liela nozīme. Fotoizstādi rudenī pavadīs arī vairāki citi izglītojoši pasākumi ar mērķi paaugstināt sabiedrības vides apziņu un izpratni tieši lāču jautājumā – notiks gan speciālistu diskusija, gan seminārs pedagogiem un ģimenes diena.

Brūnais lācis ir vienīgais Baltijā savvaļā sastopamais lāču dzimtas dzīvnieks. Tas izvēlēts par šī gada dzīvnieku Igaunijā, turklāt ideju par gada simbolu igauņi aizguva no Latvijas. Kaimiņvalstī gada dzīvniekam veltīts fotokonkurss notiek katru gadu un kļuvis par iecienītu platformu domu apmaiņai.

  • Polīna Šķiņķe (Latvijas Nacionālais dabas muzejs)

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz ? Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.