Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

FM: Turpmākā situācija Latvijas rūpniecībā būs sarežģīta

Foto: “Pexels.com”.

Turpmākā situācija Latvijas rūpniecībā būs sarežģīta, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Paredzams, ka tirdzniecības apjomu samazinājums ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu būs nozīmīgs, prognozē FM pārstāvji. Februāra datos Krievijas iebrukuma Ukrainā sankciju seku ietekme Latvijas rūpniecības nozarē vēl nebūs izteikta, taču, sākot ar martu, rūpnieku importēto izejvielu krājumi no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pakāpeniski tiks izlietoti un radīsies deficīts.

Lielākās problēmas sagaida preču ražotājus, kuriem kritiski svarīgs ir specifisku izejvielu imports no karadarbībā iesaistītajām valstīm un jaunu izejvielu importa tirgu meklēšana prasīs laiku, ietekmējot ražošanas apjomus, norāda FM pārstāvji.

Sagaidāms, ka precēm, kurām ir augsts importa īpatsvars no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, palielināsies pieprasījums vietējā tirgū. FM pārstāvji skaidro, ka pie tādām precēm pieskaitāmi būvmateriāli, minerālmēsli, kokizstrādājumi un metālu izstrādājumi. Taču arī eksportējamām precēm daudzās rūpniecības nozarēs būs jāmeklē jauni noieta tirgi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tajā pašā laikā ir ražotāji, kurus notiekošais Ukrainā neietekmēs, piebilst FM pārstāvji.

Ministrija akcentē, ka šis gads rūpniecībā Latvijā sācies veiksmīgi, janvārī kopējiem rūpniecības izlaides apjomiem palielinoties par 5,9 % salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri. Centrālās statistikas pārvalde informē, ka ražošanas apjoma kāpums 9,3 % apmērā tika reģistrēts apstrādes rūpniecībā un 9,4 % – ieguves rūpniecībā, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaide samazinājusies par 10,8 %. 

Turpmāk Latvijas rūpniecību negatīvi ietekmēs noteiktās sankcijas Krievijas par karadarbību Ukrainā, un uzņēmējiem būs jāmeklē gan jauni izejvielu importa tirgi, gan noieta eksporta tirgi, atzīst FM pārstāvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņi norāda, ka Latvijas apstrādes rūpniecība uzrāda izaugsmi jau kopš 2020.gada novembra. Līdz šim izaugsmi dažādos gada mēnešos nodrošinājušas atšķirīgas preču grupas. 2020.gada beigās un 2021.gada vidū pozitīvu pienesumu deva kokrūpniecība, bet 2021.gada izskaņa bija veiksmīga metālapstrādes nozarei.

Šā gada janvārī, starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, straujš izlaides kāpums pret pagājušā gada janvāri bija ķīmisko vielu un produktu (par 64,6 %), būvmateriālu (par 24,6 %) un gatavo metālizstrādājumu (par 15,8 %) ražošanā. Pieaugumi bija arī autobūvē (par 28,4 %) un iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 31,2 %). Tikmēr par 28,7% sarukusi datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Kokrūpniecībā apjomi samazinās ceturto mēnesi pēc kārtas, janvārī uzrādot sarukumu par 1,4 %.

Pieaugot izmaksām par energoresursiem, turpina palielināties arī ražotāju cenas, atzīst FM pārstāvji. Lielākie izmaksu pieaugumi vērojami tieši galvenajās Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Apstrādes rūpniecībā šā gada janvārī ražotāju cenas augušas par 19,6 % pret pērnā gada janvāri, tostarp kokrūpniecībā par 37,5 %, ķīmisko vielu un produktu ražošanā par 27,7 %, metālu ražošanā par 31,2 % un iekārtu un mehānismu ražošana par 23,5 %. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas rūpniecībā nav nevienas rūpniecības nozares, kur izmaksas būtu samazinājušās, informē FM pārstāvji.

Elektroenerģija un gāze šā gada janvārī ražota par 10,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tajā skaitā bruto elektroenerģijas apjomi ražoti par 14,8% mazāk nekā gadu iepriekš, ko noteica koģenerācijas stacijās ražoto elektrības apjomu samazinājums par 33,8%, lai arī hidroelektrostaciju izlaide palielinājās par 20,4%. Janvārī elektroenerģija importēta 2,1 reizes vairāk nekā eksportēta. Tikmēr vēja elektrostacijas saražojušas 20 miljonus kilovatstundu, kas ir lielākais apjoms kopš 2019.gada februāra, tomēr šāds apjoms ir tikai 3,7% no kopējās Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma.

Atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajiem aptauju rezultātiem, šā gada februārī Latvijas rūpnieku ekonomiskā sentimenta rādītājs uzlabojās ceturto mēnesi pēc kārtas un sasniedza pirmspandēmijas līmeni. Rūpnieki paredz augstu izlaides līmeni un pasūtījumu skaitu. Tomēr FM atzīmē, ka rūpnieku noskaņojums turpmākajos mēnešos, visticamāk, pasliktināsies, strauji samazinoties tirdzniecības apjomiem ar karadarbībā iesaistītajām valstīm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss šā gada februārī ir uzlabojies, iepriekšējos četros mēnešos piedzīvojot noskaņojuma pasliktināšanos.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.