Inita Savicka
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska “Dzirkstelei” atzīst, ka patiesībā pirmsākumi šādam pasākumam, kurā dižojas pagasti, ir novada svētki, kuru pietrūcis. Savulaik šādā veidā pagasti vienojās svētkos.
“Plānojot pilsētas svētkus, bija iecerēts iesaistīt arī pagastus, un dižošanās šajā gadījumā bija domāta garšas, sajūtu un darbību nodošana nākamajai paaudzei. Varēja gan vērpt, gan mācīties govi slaukt, gan aust. Varbūt arī kāds bērns pirmo reizi apmīļoja kaziņu. Tas bija ar domu, ka paaudzes satiekas darbībā. Arī uzņēmēji sarosījās. Prieks, ka iesākām, un varbūt katru gadu varētu šādi dižoties. Tikai tad nākamgad jau būs cita tēma, bet gribētu, ka pagasti iesaistās,” uzsver S.Zdanovska.
Pārstāvēti visi pagasti. “Liels prieks, ka pagasti ieradās pilsētā! Tas vienoja un sniedza gandarījumu. Protams, visu atvest, ar ko dižojas, nevar. Tā bija tikai daļa, ko mēs redzējām, un tā doma bija – lai ir dažādība. Pilsēta lepojas ar “Bukiem”! Cepuri nost Litenei un Litenes kūku cepējām! Ir cilvēki, kas vispār nezināja, ka Jaungulbenē izgatavo “kemperus”. Ir ļoti svarīgi, ka mēs caur svētkiem reklamējam savus cilvēkus, uzņēmumus,” uzsver S.Zdanovska.
Uzdāvina 250 saldskābmaizes raušus
Rankas pagasts dižojās ar zemnieku saimniecību “Ķelmēni”, kura izveidota Rankas pagastā pirms nedaudz vairāk kā 30 gadiem. “Rankas rudzu rupjā maize ir ceptuves pamatprodukts, un tās garša ir tāda, kā saimnieks Juris Paulovičs atceras – šādu maizi Rankas sievas cepa! Ikvienam bija iespēja iepazīt visu procesu – no grauda līdz maizei. Varēja aptaustīt un atpazīt dažāda veida graudus, kas aug vietējā apkārtnē, kā arī iepazīties ar instrumentiem, kas ir nepieciešami maizes gatavošanai un cepšanai. Cītīgākie uzdevumu veicēji tika pie smaržīga un garda saldskābmaizes rauša. Kopumā tika uzdāvināti 250 saldskābmaizes rauši! Apēsti “padsmit” maizes klaipiņi kopā ar “Ķelmēnu” saimnieces Rūtas Mūrnieces mājās gatavotiem “smēriņiem” un medu. Mums bija sirsnīgi un atsaucīgi apmeklētāji gan no Gulbenes novada, gan arī citām Latvijas pilsētām. Saņēmām daudz sirsnīgu pateicības vārdu. Liels paldies Rūtai un Raitim Mūrniekiem, kas kopā ar saviem dēliem pārstāvēja Ranku!” uzsver Rankas kultūras nama vadītāja Lāsma Lancmane.
Pīrāgi un kūkas
Litenes tautas nama vadītāja Maija Leimane “Dzirkstelei” stāsta, ka Litenes pagasts lepojās ar gardiem pīrāgiem un kūku.
“Akcentu likām uz Astrīdu Dzērvi, kas šo tradīciju iesāka, kad savulaik viņa iesaistīja pagasta sievas grāmatas “100 ēdieni Latvijai Litenē” tapšanā. Viņa ir aizsaulē, bet, apjaušot, cik daudz pagasta dāmas cep un gatavo, nolēmām turpināt šo tradīciju. Litenes pagastu raksturo arī riteņi. Moto kustībai kā tādai šogad Litenē ir 50 gadi, un moto klubam “Litene” pirmsākumi ir pirms 40 gadiem,” par pagasta izvēli, ar ko dižoties, stāsta M.Leimane.
Pasākuma apmeklētāji varēja baudīt gardu mājas torti. “Rinda bija visu laiku, bet, par laimi, kad palika jau pēdējie gabaliņi, arī rinda beidzās. Vafeles un pīrādziņi ātri tika apēsti. Ir jau visur garšīgi, un katrai cepējai ir sava īpašā garša. Un mums šī garša ir laba! Bija arī “Litenes spēka rika” – pašceptā rudzu maize, izkausēti cūku tauki, marinēti sīpoli un skābēts gurķis, kas arī aizgāja tik daudz. Līdz pat pēdējam brīdim ēda, jo garšoja gan lieliem, gan maziem. Pagastu dižošanās laikā patiešām varēja noķert svētku sajūtu!” saka M.Leimane.
Katrs pagasts bija centies no sirds
Arī Galgauskas kultūras nama vadītāja Līga Radiončika laikrakstam atzīst, ka, viņasprāt, pilsētas svētki bija patiesi izdevušies.
“Katrs pagasts bija centies no sirds. Galgauskas pagasts lepojās ar Gžibovsku ģimenes zemnieku saimniecības “Lācīši” gardo pienu, kas tika baudīts un slaukts pilsētas svētkos. Izslaukti tika apmēram 25 litri piena. Vislielākais prieks un izbrīns par piena iegūšanu no govs bija jaunākajai paaudzei – bērniem. Vidējai un vecākajai paaudzei bija interesanti atcerēties bērnību, varēja dzirdēt atmiņu stāstus no sērijas “mums kādreiz bija gotiņa”, “slaucām divas reizes dienā”, “mums bija ļoti mīksta gotiņa” un tamlīdzīgi. Apmeklētāju acīs mirdzēja prieks, ka var slaukt “govi” un tur tek piens! Zemnieku saimniecība “Lācīši” savu pienu nodod pārstrādei “Rankas pienam”, līdz ar to visi interesenti varēja nogaršot dažādu sieru veidus. Svētku laikā radās sauklis: “Lācīšu” piens – “Rankas siers”. Galgauskas pagasts ļoti lepojas ar Gžibovsku strādīgo ģimeni! Paldies maniem palīgiem, atbalstītājiem, visai lielajai kultūras centra komandai un Sarmītei Zdanovskai par svētkiem!” uzsver L.Radiončika.
