Dzirkstele.lv
Gulbenes pilsētas svētkos notika arī “Mazo gulbīšu svētki”, kuru laikā 52 mazuļi, kuri dzimuši laika posmā no pagājušā gada 1.augusta līdz šī gada 30.jūnijam un deklarēti pilsētā, tika uzņemti lielajā saimē.
Bēbīšu gājiens šoreiz notika no stadiona O.Kalpaka ielā un noslēdzās pie Sarkanās pils. Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Zuša, uzrunājot mazuļu vecākus, teica, ka šī vieta ir īpaša un “mēs ceram, ka pēc pāris gadiem jūsu nākamos mazulīšu reģistrēs jau šajā pilī, jo ceram, ka dzimtsarakstu nodaļa būs te”.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis vēlēja, lai vecāki padomā, ka jaunākajam bērniņam arī vajadzētu brālīti vai māsiņu, jo “šī jauna paaudze būs tā, kas veidos mūsu pilsētas un novada attīstību”. No šī gada visi novada mazuļi saņem vienotu dāvanu. “Tā ir mūsu pašu Gulbenes novadā tapusi īpaša dāvana – gulbītis, ko darinājis uzņēmums “Rubenis wood work”.
Pasākumā sumināja arī to mazuļu vecākus, kuri šī gada laikā svin savu pirmo kāzu gada dienu. Tā kā pirmā kāzu jubileja ir papīra kāzas, tad dāvanā viņi saņēma kladīti, kurā ierakstīt viņu ģimenes laimīgākos brīžus.
Visi “Dzirksteles” uzrunātie mazuļu vecāki atzinīgi vērtē šo tradīciju – kopīgo gājienu un pasākumu, kad mazuļi tiek uzņemti lielajā saimē. Tā ir iespēja arī iepazīties vienam ar otru, sadraudzēties.
Reiņa Mikolaja māmiņa Santa Korņejeva atzīst, ka ģimene gaidīja šo pasākumu. “Vecākajam dēlam Rihardam šis pasākums notika kultūras namā telpās, bet ārā, te, pie Sarkanās pils, ir daudz labāka atmosfēra,” uzsvēra Santa.
Olivera Eduarda Delvera vecāki Jānis un Daniela ikdienā dzīvo Rīgā, bet Gulbenē pavada brīvdienas. Viņi abi atzīst: “Ar bērnu labāk ir Gulbenē.” Viņi priecājas par šo tradīciju un vērtē, ka mazuļu, kas dzimuši šajā laika periodā, varēja tomēr būt vairāk.
Stefānijas Kadiles vecāki laikrakstam atzīst, ka audzināt bērniņu mazpilsētā ir daudz labāk. Iecienītākās pastaigu vietas ar mazuli viņiem ir Spārītes parkā, arī stadions, kur mazuli var palaist parāpot pa zālīti. “Lielākie izaicinājumi skar tieši attiecības, lai katram pietiek laika, un lai pietiek laika arī sev,” atzīst Stefānijas māmiņa.
Mazās Nellijas Loginas māmiņa Annija Logina, dzīvojot mazpilsētā un audzinot bērnu te, kā lielu plusu viennozīmīgi min bērnudārzu pieejamība. “Tie ir tepat blakus. Nav jārēķinās, ka ceļā jāpavada ilgs laiks. Pilsētā visur ir ietves, arī blakus lielajiem ceļiem. Nav grūtību ar ratiņiem kaut kur tikt vai izbraukt vismaz ne vasarā. Ziemā reizēm ir grūtāk tikt pāri sniega vaļņiem, bet tas ir sīkums. Izaicinājumi – ārsti speciālisti, jo tad, ja ir nepieciešamība, ir tomēr jādodas uz citām pilsētām,” stāsta mazās Nellijas māmiņa.
— Teksts: Inita Savicka, foto: Gatis Bogdanovs
