Ginta Alberte
Pagasts var lepoties ar plašu un augstvērtīgu amatiermākslas kopumu
Aizvadītās nedēļas nogalē Lizuma kultūras klēts “Gada balvas 2023” pasākumā sirsnīgi tika godināti visi Lizuma amatiermākslas kolektīvi, tā atzīmējot kultūras nama deviņdesmitgadi. Kāpēc kultūras klēts? Tāpēc, ka patiesi Lizuma kultūras nama ēka ir piederīga muižas apbūvei un ir savulaik barona celtā klēts, kas tagad graudu vietā glabā kultūras tradīcijas.
“Lizuma kultūras namu nosaukt par Lizuma kultūras klēti mēs izdomājām kopā ar Līgu Ozoliņu. Lizumam ir ļoti bagāta kultūrvēsture, kuru vēlamies apkopot un izdot grāmatā ar šādu nosaukumu. Tā būtu Lizuma kultūras vērtību glabātava vienuviet, jo cilvēki laiku lokos ir daudz darījuši kultūras jomā. Viņiem nav pieticis tikai ar ikdienu, viņi vēlējušies ko vairāk, un tas ir jānovērtē. Grāmatas atvēršanas svētki plānoti Lizuma kultūras nama 100 gadu jubilejas pasākumā. Aicinām visus piedalīties grāmatas tapšanā, kuriem ir pieejama būtiska informācija par Lizuma kultūras dzīvi,” “Dzirkstelei” uzsver Lizuma kultūras dzīves vadītāja Elita Dūte.
Pagaidām grāmata vēl top, bet par to, ka Lizumā latviskās kultūras tradīcijas klētī labi glabājas, varēja pārliecināties ikviens, kas piedalījās pasākumā. Visi Lizuma kolektīvi saņēma balvu kādā īpašā, trāpīgā nominācijā, kuru viņiem no sirds veltījusi pati kultūras nama vadītāja E.Dūte. Lizuma pagasts var lepoties ar septiņiem amatiermākslas kolektīviem, kuri aizvadītajā vasarā piedalījās lielajos dziesmu un deju svētkos Rīgā.
Lāde – smaga
Vispirms zālē tika ienesta īpaša lāde, kurā sakrājusies 2023.gada “kultūras raža” – dažādie kultūras pasākumi, kas notikuši Lizumā. Secinājums viens – “katrs nesis pa graudam, metis pa riek šavai, šaupelējis ar lāpstu vai lējis ar spaini visu kopīgajam labumam. Pateicību pelnījuši visi, bet atsevišķu goda pilsoņu vārdi nominēti kultūras klēts gada balvas saņemšanai”.
Pirmā nominācija – “Mantojums”, kurā balvu saņem nesen Lizumā izveidojies koklētāju ansamblis, kuru vada druvēniete Dace Vītola. Iveta Zvīdriņa, saņemot balvu, atzīst, ka kolektīvs pirmo reizi uzstāsies plašākai publikai, tāpēc lūdz nevērtēt pārāk stingri. I.Zvīdriņa pati ir aktīva pašdarbniece, jo darbojas gan folkloras kopā, gan dzied korī, gan spēlē tagad arī koklētāju ansamblī.
Nominācijas “Jaunības vēstneši” balva tiek Lizuma jauniešu deju kopai “Veiksmei”, ko vadītājai E.Dūtei pasniedz bijušais “Veiksmes” dejotājs Jānis Upenieks. Viņš atceras savulaik izlietos sviedrus, uztraukumu un stresu skatēs, lieliskās emocijas deju svētkos Rīgā, īpaši izceļot uzstāšanos “Arēnā Rīga”: “Tas bija ko vērts! Novēlu izbaudīt dejotājiem katru brīdi un īpaši kopā ar Elitu Dūti!”
Nominācijā “Ritma spēles” pagodinājumu saņem Ritma grupa, balva tiek Ligitai Bumburei, kura katru nedēļu kopā ar vēl citām aktīvajām dāmām velta laiku vingrošanai Sarmītes Vloderes vadībā.
Nominācijā “Latviskā koda glabātāji” deputāte un lizumniete Guna Pūcīte pasniedz balvu folkloras kopai “Āravieši”. Druvēnietes Aismas Valteres vadībā folkloras kopa aizvadīto lielo dziesmu svētku skatē ieguva augstāko pakāpi.
Nominācija “Spēlētprieks” jau pati pasaka priekšā, ka balva pienākas teātrim. Lizuma skolas direktore Inese Dambe to pasniedz amatierteātrim “Daiva”, ko tagad vada beļaviete Tatjana Ābeltiņa, bet ilgus gadus režisore bija Lizuma skolotāja Solveiga Vilka. “Paskatoties kultūras klētī, tad teātris Lizumā ir bijis agrāk nekā pati klēts,” secina I.Dambe. Pirmā izrāde Lizumā notikusi tālajā 1895.gadā, izrādīta luga “Svētki Skangalē”. I.Dambe uzsver, ka tad, ka Lizumā spēlē paši lizumnieši, stāv rinda pēc biļetēm un zāle vienmēr ir pārpildīta. S.Vilka atzīst klātesošajiem, ka viņai visvairāk patika loma, ko viņa “spēlēja” desmit gadus – teātra režisore.
Nominācijā “Sirdsdziesma” balvu saņem tautas muzikantu orķestris, ko vada Jānis Dimants, kurš pats vienmēr ir kopā ar tubu. Viņš atzīst, ka pirmo reizi kultūras klētī uzstājies 1973.– 1974. mācību gadā un tā jau piecdesmit gadus. Kopā ar citiem novadā zināmiem pūtējiem viņš publiku iepriecina ar priekšnesumiem.
Ar enerģiju var “apkurināt” pagastu
Pagasta sabiedriskās dzīves kustinātājs Aldis Strads secinājis, ka Lizuma pašdarbnieki ar tik lielu “saražoto” enerģiju varētu “apkurināt” pagastu vairākus gadus, ja būtu izdomāts tāds veids, tagad enerģija silda sirdis un prātus. Viņš pasniedz balvu nominācijā “Grācija” vidējās paaudzes deju kolektīvam “Dārda”, kuru vada Zaiga Mangusa. Balvu saņem dejotājs Jānis Aizupietis, kurš uzskata, ka katram jāmāk “Tūdaliņ, tagadiņ”.
Novada senioru dzīves vadītāja Anna Vīgante pasniedz balvu nominācijā “Perpetuum mobile”, tā pelnīti tiek senioru deju kolektīvam “Ozoli”, kuru arī vada Z. Mangusa. Balvu saņem dejotāji Sandra un Jānis Klimoni.
Gulbenes mūzikas skolas skolotāja Laura Anže nominācijā “Piano pianissimo forte” godina Lizuma klavieru klasi, kurā audzēkņus māca pedagogi Anita Ledaine un Līga Kļaviņa. Visiem iespēja izbaudīt arī jaunā deviņgadīgā vietējā pianista Jāņa Kalniņa priekšnesumus.
Nominācijā “Ziņģu vara lielu dara” balva, protams, Lizuma lauku kapelai, kuru vada Osvalds Lapiņš. Balvu pasniedz Žagaru Made – lizumniete aptiekāre Laima Klimona. Viņa secina – kad spēlē lauku kapela, vislielākais īgņa kļūst priecīgs. Tā kā pasākums notiek 16.martā – zīmīgā datumā – viņa aicina visus uz kopīgu dziesmu “Zilais lakatiņš”, ko zina visi, bet, ja nezina, tad ir jāiemāca.
Nominācijā “Rakstu raksti” balvu pasniedz deputāts Gunārs Ciglis, to saņem Līga Ozoliņa, kura vada Lizuma amatnieku kopu “Laipa”. Kopā ar balvu G.Ciglis arī pasniedz grāmatu retumu “Latvju raksti”, lai “Laipai” rodas iedvesma jauniem darbiem. “Laipa” pulcē kopā dažādus amatniekus, pārmantojot senču tradīcijas, lai, kā saka L.Ozoliņa, būtu rokām prasme un gudrība prātam. Visiem klātesošajiem “Laipa” sarūpējusi īpašu kultūras klēts 90.jubilejas torti, ko uzcepusi Liene Krūmiņa. Tortes cepēja ir gados jauna, tāpēc Līga priecājas, ka latviešu tradīcijas nepazudīs.
Koris – jau 140 gadus
Skanīgajā nominācijā “Es izbridu skaņu jūru, savu balsi meklēdams” balvu pasniedz deputāts ar lieliskām dziedāšanas prasmēm Normunds Mazūrs. Balva pienākas Lizuma jauktajam korim, to saņem kormeistare Liena Vaļģe. Koris Lizumā ir ar visvecākajām tradīcijām, tas pirmo reizi uzstājies 1888.gadā. Gandrīz bez pārtraukumiem lielākā vai mazākā sastāvā Lizumā koris ir bijis visus šos gandrīz 140 gadus. Jāpiemin arī fakts, ka pirmās brīvvalsts laikā Lizumā notika tuvākās apkārtnes dziesmu svētki trīs reizes – 1931., 1934. un 1939.gadā. Tajos piedalījās Latvijas kora mūzikas dižgari – gan Emilis Melngailis, gan Teodors Reiters un Teodors Kalniņš, kopā pulcinot milzīgu pulku dziedātāju – 1000.
Nominācijā “Sava ceļa meklētāji” balva vokālajam ansamblim “Vizums”, to vadītājai Lindai Hamfrīsai pasniedz Gulbenes novada domes vadītājs Andis Caunītis. Linda stāsta, ka ansamblis ir tikko svaigi tapis un viņu mērķis ir kļūt par jaukto ansambli, un aicina pievienoties vīru balsis. Nosaukums “Vizums” asociējas ar vārdu “Lizums”. “Bet mēs tiešām esam sava ceļa gājēji, meklētāji, jo izpildām pārsvarā manu sacerēto mūziku,” uzsver Linda un pauž gandarījumu par augstāko novērtējumu nesen notikušajā novada ansambļu skatē. Klātesošajiem ir iespēja dzirdēt Lindas dziesmu, kas veltīta Lizumam.
Taciņa nomīdīta
“Prieks, ka mūsu pagasta un novada ļaudis nāk uz kultūras namu, ka telpas ir izmantotas, ka ziemā apsnigušais bruģis pie kultūras nama noklāts ar lielu un mazu apavu nospiedumiem. Kultūras namā nav brīvdienu, katru dienu kāds amatiermākslas kolektīvs nāk uz mēģinājumiem,” “Dzirkstelei” pēc pasākuma saka E.Dūte. Un var tik apbrīnot, kādas tik vēl viņai nav idejas.
“1934.gadā mūsu pagastā Velēnā tika noorganizēti II Lizuma novada dziesmu svētki. Lizuma kultūras klēts 90 gadus vēlējāmies atzīmēt arī ar Lizuma dziesmu svētkiem, tie būtu IV, bet nesanāca. Iecere tos rīkot bija “Pinkās”. Tur ir piemērota infrastruktūra: milzīga bruģēta teritorija, uz kuras varētu uzbūvēt pārvietojamo skatuvi ar podestiem, tur ir ģenerators. Iecerēts bija uzaicināt jauktos, sieviešu, vīru un jauniešu korus, deju kolektīvus un pūtēju orķestrus, neizpaliktu arī svētku dalībnieku gājiens,” stāsta E.Dūte. Varbūt uz nākamajām jubilejām? “Es vēl priecātos atjaunot pūtēju orķestri Lizumā, ja neizdotos, tad vismaz pūtēju kvartetu, Dimants Jānis varētu vadīt šo kolektīvu,” idejas birst Elitai kā no pārpilnības raga. Vēl var redzēt, ka Lizuma kultūras dzīvē iesaistās arī apkārtējo pagastu cilvēki. Kā to var panākt? “Amatiermākslas piedāvājums mūsu novadā ir ļoti bagātīgs, katrs izvēlas sev piemērotāko. Pateicos visiem un priecājos par tiem, kuri izvēlas Lizuma kultūras namu,” saka Elita un uzslavas nežēlo druvēnietei Elzai Niedrei, kura veidoja pasākuma vizuālo noformējumu uz ekrāna, lai kultūras balvas ceremonija būtu laikmetīgāka un īpaši sildītu atmiņas par aizvadītā gada lielāko notikumu – dziesmu un deju svētkiem Rīgā.
Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.
Lizumam jau ir veltīta dziesma,ko komponēja Anita Ledaine un dziedāja ansamblis Zīles. Varbūt nevajag pa jaunu izgudrot velosipēdu?
Ļoti skaists dziesma ir arī no Aivara Pidika.
Prieks,ka top jaunas dziesmas,kritika nevietā par jaunu dziesmu radīšanu. Tad ko nu brauc ar auto,kāp uz velo, jo nevajag jaunus izgudrojumus. Ir jāpriecājas par jaunām vēsmām pat mātei, Latvijai ir veltītas dziesmas daudz un dažādās variācijās. Nu Lizums tad vēl par vienu dziesmu bagātāks un dziesmā ievīts skan!