Dzirkstele.lv
Galgauskas pagastā kopā pulcējās sēņošanas entuziasti, lai azartiskā gaisotnē aizvadītu sēņošanas sacensības “Nosēņo virsdiriģentu!”. Sacensībās piedalījās desmit sēņotāji, lielākoties Galgauskas pagasta iedzīvotāji, savukārt, lai sacensībām piedotu lielāku azarta garšu, bija jāsacenšas ar Gulbenes, Alūksnes, Balvu koru apriņķa un Gulbenes novada koru un vokālo ansambļu virsdiriģentu Uldi Kokaru, kurš ir kaislīgs sēņotājs.
Galgauskas kultūras nama vadītājs Edijs Frīdenbergs “Dzirkstelei” stāsta, ka Uldis tika uzaicināts arī ar mērķi, lai cilvēki varētu viņu iepazīt tuvāk neformālā gaisotnē. “Un nākamais ir arī lielo dziesmu un deju svētku gads,” atgādina Edijs.
Viņš stāsta, ka ideja par sēņošanas sacensībām lolota jau ļoti sen. “Gan es domāju par šo ideju ilgi, kā tas varētu notikt, gan arī bijušajai Kultūras pārvaldes vadītājai Gundegai Ķikustei bija līdzīga doma. Meklējām piemērotāko laiku, kad tas varētu notikt, un vienā brīdī sapratu, vai nu šī ideja aiziet nebūtībā, vai jāņem un jādara. Sacensības iekrita karstā laikā un viss liecināja par to, ka sēņu nav, bet tas pat palīdzēja, jo, ja sēņu būtu bijis ļoti daudz, tad būtu jānosaka viena konkrēta sēne, kuru lasīt, bet tagad varēja lasīt visas ēdamās sēnes. Tā bija kārtīga sēņošana, jo jāatrod, vai sēnes vispār ir mežā, jo sausums taču bija ļoti ilgi,” stāsta Edijs.
Uldis aizraujas ne tikai ar makšķerēšanu, bet arī ar sēņošanu. Un tieši diriģents bija tas, kurš uzvarēja sēņošanas sacensībās. Par to, kā tik karstā un sausā laikā var salasīt sēnes, Uldis atbild: “Ar meistarību un pieredzi. Šoreiz nostrādāja intuīcija.”
Atgriežoties no sēņošanas, Uldis bija pielasījis pilnu spaini, bet, kā izrādās, spainī viņš bija ielicis marinētu sēņu burciņu ar domu, lai kompensētu to, ka “sēņu jau principā tagad nav.” Izņemot burciņu no spaiņa, Uldim ar sēnēm bija pilna puse spaiņa. Sacensībās tika paziņots, ka virsdiriģentu nav izdevies nosēņot nevienam, līdz ar to Uldis atzīts par uzvarētāju. Balvā viņš saņēma grāmatu “Lielā Latvijas sēņu grāmata”, mazo groziņu gailenīšu lasīšanai un specbalvu no stāmereniešu Birznieku ģimenes – šitaki sēņu balķi.
Uldis “Dzirkstelei” stāsta, ka sēņošana ir liela aizraušanās visai ģimenei. Pašam patīk lasīt baravikas un apšu bekas. “Sievai daru prieku, lasot podiņus. Rūgtās bērzlapes gan neņemam, bet, kad sākas bada laiki, tad jau arī alksnenes paņemam,” stāsta Uldis.
Edijs cer, ka šāda veida sacensības varētu rīkot arī turpmāk. Ir jau pat ieskicētas idejas, kā tas varētu attīstīties turpmāk.
– Inita Savicka
koo ta gundega kikuste jau tajā saulee