Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

2023.gada kukainis – daudzveidīgā mārīte

Daudzveidīgās mārītes Harmonia axyridis imago pamatforma (pirmais ziņojums dabasdati.lv; foto: Uģis Piterāns) un mārītes kāpurs (foto: Iveta Leiskina).

Latvijas Entomoloģijas biedrība daudzveidīgo mārīti (Harmonia axyridis, Pallas, 1773) ir izvēlējusies par 2023.gada kukaini.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirmkārt, lai akcentētu invazīvu sugu ienākšanu Latvijā un to, ka ne vienmēr sugu introdukcija ir labvēlīga vietējām sugām; otrkārt, lai parādītu, ka Latvijas fauna turpina papildināties. Mārīte pie mums nav introducēta, bet gan ielidojusi dabiskā ceļā; treškārt, lai parādītu sugas spējas pielāgoties vietējiem apstākļiem ārpus tās dabiskā areāla – skaidro Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis Voldemārs Spuņģis.

Mārītes mums visiem ir labi pazīstamas kā “dievgosniņas”, mīļas vaboles, kas apēd laputis un dara dārzam labu. Tādu pie mums ir ap 60 dažādu sugu. Tomēr kopš 2009. gada Latvijā ielidojusi visai ēdelīgā daudzveidīgā jeb Austrumu mārīte.

V.Spuņģis stāsta, ka tā nav mūsu faunai raksturīga. Ievesta jau senāk Eiropā no Āzijas kā efektīva laputu un bruņutu iznīcinātāja. Ja jau ievesta un izlaista brīvē, tad vajadzētu pielāgoties vietējiem apstākļiem. Mārīte ir ekoloģiski plastiska. Izplatījusies ne tikai Eiropā, bet arī citviet pasaulē. Uzbrūkot citiem kukaiņiem, arī vietējām mārīšu sugām, var ietekmēt vietējo faunu. Tieši tāpēc tā tiek uzskatīta par invazīvu – ietekmējošu vietējo kukaiņu sugas. Arī Latvijā, lai gan suga nav īpaši pētīta, var lejupielādēt detalizētu invazīvās sugas profilu. Tas sagatavots 2014. gadā un balstīts galvenokārt uz informāciju no interneta vietnēm. Tāpēc neatkārtošos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2021. gadā daudzveidīgā mārīte iekļauta Dabas koncertzāles “Invasivus” dalībnieku sarakstā. Tai starp citām tiešām “briesmīgām” invazīvām sugām arī piešķirts šis statuss.

Nosaukums daudzveidīgai mārītei ir cēlies no tā, ka pieaugušās vaboles var būt visai atšķirīgas pēc ķermeņa krāsojuma. Pamata virspuses krāsojums ir oranžs ar raksturīgiem 19-22 vai mazāk punktiem, taču var būt arī melni īpatņi ar diviem oranžiem punktiem uz segspārniem.

V.Spuņģis stāsta, ka pēc Dabasdatos pieejamās informācijas pie mums galvenokārt ir sastopama mārīte ar raksturīgo krāsojumu. Sugas morfoloģisko daudzveidību norāda arī tās visdažādākie nosaukumi angļu valodā un tulkojumā uz latviešu: klauna, daudzkrāsainā Āzijas, Āzijas, daudzveidīgā, Halovīna, dienvidu, Japānas, ķirbju, daudzvārdu mārīte. Piedevām, ņemot vērā sugas morfoloģisko mainību, tā aprakstīta ar vairāk nekā 15 sinonīmiem! Tikai izpētot mainību, konstatēts, ka aprakstītās sugas ir viena un tā pati.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirmo reizi mārīti Latvijā atrada Arvīds Barševskis 2009. gadā pie Jersikas Līvānu novadā. Interesanti ir tas, ka novēroti daudzi īpatņi. Tas liecina, ka suga pie mums ienākusi jau agrāk, tikai mārītei neviens entomologs nav pievērsis uzmanību. V.Spuņģis uzsver, ka punktainās mārītes pie mums ir bieži sastopamas, un tikai augstas raudzes profesionālis spēj tās labi atšķirt. Segspārnu krāsojums, punktu/plankumu krāsojums un skaits ir sugas noteikšanas pazīmes. Ir divpunktu, piecpunktu, septiņpunktu, sešpadsmitpunktu u.c. mārītes. Punkti, tas ir, melnie/gaišie plankumi uz segspārniem, ir sugas noteikšanas pazīme. Taču ir izņēmumi, piemēram, divpunktu mārīte Adalia bipunctata, kurai ir visai plaša krāsu variācija, tomēr divi punkti/laukumi saglabājas. Pilnīgi pretēji ir daudzveidīgajai mārītei – punkti/laukumi var būt/nebūt, virspuses krāsojums var būt dzeltens līdz oranžs vai arī melns ar sarkaniem laukumiem. Lielākais atšķiramo punktu/laukumu skaits ir 19. Tieši tāpēc tā ir daudzveidīgā mārīte. Reti kura cita suga ir tik mainīga.

Ir samērā daudz ziņu, ka mārīte var kaitēt alerģiskiem cilvēkiem. V.Spuņģis apstiprina, ka mārītes no ceļu locītavām izdala smirdīgu un kodīgu šķidrumu. Tas patiesībā ir mārītes iekšējās vides “asinis” jeb hemolimfa. Smirdīgums un kodīgums pirmkārt atbaida uzbrucējus – putnus. Vienreiz pagaršosi, citreiz neēdīsi. Tāda aizsardzība ir lielākajai daļai mārīšu. Piedevām kontrastējošas krāsas melns/oranžs vai melns/dzeltens ir plaši izplatītas kukaiņu pasaulē. Kukaiņēdāji putni to pēc pieredzes ir izsenis ievērojuši un šādi krāsotus kukaiņus liek mierā. Arī miermīlīgie kukaiņi izmanto šo metodi, piemēram, ziedmušas. Tā ir mimikrija – līdzināšanās indīgam kukainim, piemēram, lapsenei.

Daudzveidīgā mārīte ir kanibāls, tā var apēst citus savas sugas dējumus. Tas ir interesants mehānisms, kā plēsonīga suga nodrošina saviem pēcnācējiem barību. Kanibālisms ir arī iekšsugas populācijas blīvumu regulējošais mehānisms.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Daudzveidīgā mārīte ir polifāgs. Tā galvenokārt barojas ar laputīm. Taču laputu trūkuma gadījumā tā var baroties ar visu citu iespējamo – tripšiem, bruņutīm, tauriņu olām un kāpuriem, citiem mazkustīgiem kukaiņiem. Tas varētu būt arī iemesls, kādēļ kāpuri vai pieaugušas vaboles mēģina nogaršot arī cilvēku. Nav pamata uztraukumam, jo pie mums tām barības ir pietiekoši. Līdz šim nav neviena ziņojuma par mārītes “kodumu”.

V.Spuņģis stāsta, ka Latvijā ir maz novērojumu par daudzveidīgās mārītes ziemošanu. Būtu labi iegūt vairāk datu. Varbūt kādam mājās tās ziemo? PLiekas, ka mainīgā mārīte tomēr biežāk sastopama lielajās pilsētās – Rīga, Daugavpils, Liepāja. Tas varētu būt skaidrojams ar dabas pētnieku un dabas fotogrāfu aktivitātēm. Citur suga atrasta tikai vietām. Tomēr liktos diezgan sakarīgi mārīti pievienot “daļēji sinantropām” sugām, kuras tomēr izvēlas apdzīvotas vietas. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka mārīte tomēr ir mērenā/subtropiskā suga un izvēlas “siltākus” biotopus, t.i. pilsētas.

Vai tiešām daudzveidīgā mārīte ir “pilsētniece”? “Man gribētos teikt, ka jā. Gatavojot sižetu par šo invazīvo sugu, man Rīgā, Ķengaragā nebija problēmu savākt desmitiem vaboļu. Arī pēc tam, apsekojot liepas, uz katras no tām varēju atrast desmitiem kāpuru un vaboļu. Iespējams, ka izskaidrojums ir vienkāršs. Pilsētas liepas ir novājinātas, un to lapas apdzīvo liepu laputs Eucallipterus tiliae. Vasaras otrajā pusē uz liepu lapām var novērot laputu izdalīto medusrasu – tām nevajadzīgos cukurus. Šos cukurus izmanto sēnes – kvēpsarma, asku sēne. Rezultātā lapas kļūst ar melnu aplikumu. Tieši šajā laikā augustā un septembrī var novērot lielāko daudzveidīgās mārītes populācijas blīvumu,” saka V.Spuņģis.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.