Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Gulbenes draudzes luterāņu mācītājs arī turpmāk plāno braukt un sniegt palīdzību Ukrainai

“Man gan ir liela sāpe par Gulbenes ceļiem. Nelaime bija tā, ka, dodoties ar saziedotajām mantām, uz Gulbenes-Velēnas ceļa pārsitu riepas. Dabūju meklēt palīdzību un aizkavējos par vairākām stundām. Ceļi te ir traģiski, un nav jau kam par to piestādīt rēķinu. Neviens neuzņemas atbildību. Dārgākais sanāca nevis ceļš uz Polijas pierobežu, bet braukt pa Gulbenes novadu,” saka Ilgvars Matīss. Foto: no personiskā arhīva.

“Visas sarūpētās lietas nodotas ukraiņiem,” saka Gulbenes draudzes luterāņu mācītājs Ilgvars Matīss, kurš sestdienas vakarā atgriezies mājās pēc brauciena uz Polijas robežu, lai nodotu gulbeniešu saziedotās lietas Ukrainas iedzīvotājiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

I.Matīss stāsta, ka arī turpmāk ir plānots braukt un sniegt palīdzību Ukrainai. Ikviens ziedojums noder, un tos arī turpmāk var nest uz dievnamu.

“Satiku tur brīvprātīgos, kuri no Polijas pierobežas brauc iekšā Ukrainā un aizved tālāk šīs mantas. Darbs tiek darīts. Bēgļu krīzes centrā, kurš izveidots Polijā, redzēju daudz latviešu brīvprātīgo. Pats Ukrainā iekšā nebraucu, jo tagad tur ir uztaisīta noliktava, kur paņem lietas, sašķiro un tad tālāk ved uz Ukrainu. Tas tāpēc, lai samazinātu transporta plūsmu. Satiku amerikāņu brīvprātīgos, kuri katru dienu brauc no noliktavas uz Ukrainu, lai izvadātu cilvēkiem mantas,” stāsta mācītājs.

Atpakaļceļā uz Latviju I.Matīss atveda arī no Ukrainas kādu ģimeni – vecākus ar trim bērniem. “Šai ģimenei ir pazīstami Garkalnes novadā, un uz turieni es viņus arī aizvedu. Pa ceļam viņi stāstīja, ka ir ļoti grūti izbraukt no Ukrainas – tas ir bīstams un garš ceļš. Ar mašīnu viņiem nebija iespējams izbraukt, jo nevarēja dabūt degvielu. Viņi brauca ar vilcienu, bet, lai tiktu vilcienā, jāgaida rindā pat divas diennaktis. Laiks – auksts, un grūti sasildīties. Tad viņi saprata, ka ar bērniem tik ilgi neizturēs, un izlēma, ka negaidīs konkrētu vilcienu uz kādu vietu, bet brauks ar pirmo, kurā varēs tikt iekšā. Tad viņi brauca caur Slovākiju un Čehiju uz Varšavu Polijā. No Varšavas nevarēja tikt uz Rīgu, jo visas autobusa biļetes izpārdotas. Palika pa nakti kaut kādā tehnikumā-internātā. Koordinatori man iedeva viņu kontaktus un teica, ka šie cilvēki no Varšavas vēlas tikt uz Latviju. Un tad es no Polijas pierobežas devos uz Varšavu un atvedu viņus uz Latviju. Viņi cer atgriezties Ukrainā, arī tās ģimenes, kuras pirms tam atvedu, visas vēlas atgriezties Ukrainā,” stāsta I.Matīss.

– Inita Savicka

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.