Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja komentārs par Ozolkalna lāča likteni

Andis Caunītis. Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

1.aprīlī tika iemidzināts Ozolkalna brūnais labsirdīgais lācis, kurš nevienam neko sliktu nebija nodarījis. Vai tiešām nebija iespējams saudzēt viņa dzīvību? “Dzirkstelei” komentāru sniedz Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis:

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem bijām piebraukuši Smiltenes šosejas malā, kur uzturējās lācis. Dzīvnieks nereaģēja ne uz bākuguņu spīdināšanu, ne uz signāla skaņām. Apķērās ap koku… Tādas huligāniskas izdarības. Tāpat kā tad, kad šis lācis kopā ar otru vēl nebija izšķirti un atradās Valkas pusē. Gulbenes novadā bija nonācis dzīvnieks ar krotāliju ausī, uz kuras burts “B”.

Bija cerība, ka nošķirts šis dzīvnieks izgulēs ziemas miegu un viņa uzvedība mainīsies. Bet tomēr tā nenotika. Iespējams, ka līdz ziemas guļai lācis kaut kur jau regulāri tika piebarots vai vismaz kāds to bija mēģinājis piebarot. Piemēram, izmetot ēdamo pa automašīnas logu. Mana nostāja šajā ziņā ir skarba. Ja kāds gribēja barot lāci, varēja nopirkt veikalā kāpostgalvu un ar kājām iet pretim lācim. Ar kājām! Kājāmgājējs tad arī saprastu, grib vēl mēģināt citreiz piebarot šo dzīvnieku vai negrib, grib vai negrib pastiept pretī roku ar kāpostgalvu saujā.

Lācis bija “piesiets” šosejas malai, bet pa šoseju brauc ne tikai automašīnas. Brauc arī velosipēdu vadītāji, iet kājāmgājēji. Ja tā turpinātos, varētu reiz notikt nelaime. Ne jau tāpēc, ka dzīvnieks ir agresīvs. Tāpēc, ka viņš ir pieradis saņemt gardumus. Un viņš pieprasītu cienastu, viņš jau nešķiro cilvēkus, viņš no katra kaut ko gaida.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ozolkalna lācim bija pazuduši dabiskie savvaļas zvēra instinkti. Labsirdīgs? Jā! Mājās turēts krokodils arī šķiet labsirdīgs, tomēr tas ir un paliek savvaļas zvērs. Nevar zināt, kurā brīdī viņam kaut kas var nepatikt… Pirms galīgā risinājuma es sazinājos ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kuras darbinieki bija apzvanījuši blakus valstīs esošos zooloģiskos dārzus. Ukrainas situācijas dēļ nebija iespēju palīdzēt.

Taču ar šo skumjo stāstu lāči Gulbenes novadā nav beigušies. Nākamajos piecos gados iedzīvotājiem ir jābūt gataviem satikt mežā ķepaini. Lāču populācija Latvijā un tātad arī Gulbenes novadā strauji palielinās. Lāči stabili veido ģimenes, kurās piedzimst mazuļi. Pirms gadiem 15-20 Latvijā bija pieci seši lāči pa visu teritoriju. Viņi pat neizveidoja ģimenes un savā starpā nesatikās. Tagad mednieki pie savām dzīvnieku barotavām regulāri redz ne tikai pieaugušos lāčus, bet arī mazuļus. Zinu, ka Gulbenes novadā ir vismaz divi trīs lāči, kuri te dzīvo un regulāri ir redzēti. Tā ka Ozolkalna lācis nav vienīgais un nav pēdējais savas sugas pārstāvis Gulbenes novadā. Tiek uzskatīts, ka šobrīd Latvijas mežos ir apmēram 60 brūno lāču.

– Diāna Odumiņa

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz Lācis Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (2)

  1. Šoreiz Andis visu ļoti pareizi pateica.
    Par to sen jau laikrakstā bija jābūt informācijai no novada sabiedrisko attiecību “speciālistes”. Tā vietā Jana “dzina” purduļainus emocionālus murgus feisbukā. Par to gan Andim viņu vajadzētu izsaukt uz pārrunām!

    14
    3
  2. Labāk, lai ātrāk atbild par asfaltu no Tirzas līdz Galgauskai, kad labos, ja izjūk pēc atkušņa? Caurum caurumos, ka pat uz darbu problemātiski braukt uzliek zīmi 50 un viss ir jauki un saulaini?

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.