Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Gulbenes novada pašvaldības 2023.gada budžeta uzmetumos vēl daudz nezināmā

Sarunas par pašvaldības gaidāmo budžeta gadu notiek katru darbdienu. Runā Gulbenes novada domes deputāti un administrācijas pārstāvji, kā tas bija arī 7.decembra domes sēdē, kurā piedalījās Finanšu nodaļas vadītāja Aija Kļaviņa (centrā), deputāte Mudīte Motivāne un deputāts Aivars Circens. Sarunas par budžetu notiek arī izbraukumos uz pagastu pārvaldēm. Foto: Gatis Bogdanovs.

Ar 1.janvāri Latvijā Darba likums paredz minimālās mēnešalgas paaugstināšanu līdz 620 eiro pirms nodokļu nomaksas tagadējo 500 eiro vietā. Kā tas ietekmēs Gulbenes novada pašvaldības budžetu?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iespējams, pašvaldībā būs jāpieņem pagaidu budžets

Minimālās mēnešalgas apmēra paaugstināšana nākamajā gadā “pavelk līdzi visas administratīvās izmaksas” – “Dzirkstelei” teica novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, kurš domē vada arī finanšu komiteju. Viņš uzsvēra – algu fonds palielināsies.

A.Caunītis arī norādīja: “Ir jāsaprot, ka ne tikai minimālā alga celsies. Inflācijas dēļ jāceļ arī pārējiem atalgojums.” Tie visi esot uz priekšdienām risināmi jautājumi. Šobrīd jau pašvaldībā nākotnes situāciju kopīgi ar ekonomistiem modelējot personālvadības darbinieki. Tiekot lēsts, kā kopumā izskatīsies pašvaldības 2023.gada budžets, rēķinoties ar jaunajām degvielas, kā arī elektrības biržas cenām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Runājot par minimālās algas palielināšanu valstī ar nākama gada 1.janvāri, pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Aija Kļaviņa laikrakstam sacīja: “Mums ir arī amatu katalogs jāņem vērā.” Tāpat joprojām vēl neesot zināms, vai pedagogu algu palielinājums stāsies spēkā jau ar 1.janvāri. “Mums ir ļoti daudz nezināmā, lai varētu izteikt prognozes.”

Viņa norādīja, ka darbojas novada deputātu iepriekš pieņemtie lēmumi, piemēram, par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanu ģimenei. Šis pabalsts ir piesaistīts valstī spēkā esošajam minimālās mēnešalgas apmēram. Tātad nākamgad pašvaldība par katru jaundzimušo bērnu novadā deklarētajiem vecākiem piešķirs 620 eiro.

Tāpat ir jāparedz finansējums garantētā minimālā ienākuma maksāšanai, pabalstiem trūcīgajām un maznodrošinātajām personām. A.Kļaviņa esot neziņā, kā pašvaldība ar 1.janvāri finansiāli atbalstīs ukraiņu ģimenes novadā. Viņa akcentēja, ka pašvaldībai šobrīd ir ļoti daudz nezināmā, tāpēc nevarot arī zināt, cik naudas var pietrūkt. Tas kavējot turpmākās attīstības plānošanu novadā. Esot arī tādas idejas, kuras 2023.gadā vienkārši nevarēs īstenot. Tas arī savstarpējās sarunās pašvaldībā tiekot skaidri pateikts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

A.Kļaviņa sacīja – ir jāgaida, kad valstī tiks apstiprināts nākamā gada budžets. No tā izrietošās sekas atspoguļošoties pašvaldības budžetā. Viņa neslēpa – nākamais gads visām pašvaldības iestādēm būs pārbaudījums. Viņa uzsvēra – galvenais ir domāt, kā uzturēt šīs iestādes. Visticamāk, vispirms pašvaldībā nākšoties pieņemt pagaidu budžetu, kas ļaus turpināt darbu, vai arī novada domes priekšsēdētājs izdošot rīkojumu par 1/12 daļas izdevumiem katrai pašvaldības iestādei saskaņā ar 2022.gada budžeta rādītājiem.

Apzina iestāžu vajadzības, ne tikai uzturēšanas izdevumus

A.Caunītis sacīja – pašlaik tiek apzināti pašvaldības iestāžu pieprasījumi nākamā gada budžetam saistībā ar papildu vajadzībām ārpus ikdienas uzturēšanai vajadzīgā finansējuma. Sarunas par nākamā gada pašvaldības budžeta veidošanu turpinoties un pagaidām esot pusceļā. A.Kļaviņa teica – pati braucot uz pagastu pārvaldēm, runājot, uzklausot. Viņa sacīja, ka šādā veidā iespējams vairāk saredzēt konkrētās vajadzības katrā pagastā. Tāpat skaidrāk varot saprast arī to, ko pagastu pārvaldes prasa, bet viņiem nevajag. Pats galvenais, kā uzsver A.Kļaviņa, ir uzturēt saikni starp visa līmeņa vadītājiem novada pašvaldībā un būt sadarbībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

A.Caunītis teica – esot iestādes, kuras prasa darbinieku papildu resursus, jo ar esošajiem vien nespēj darbus izdarīt. Bet, ja kaut kur liek klāt, citur vajag samazināt – viņš skaidroja. Derot arī iespēja samazināt fiziskā darba īpatsvaru pretstatā darbam, ko var paveikt ar zinātnes un tehnikas sasniegumu palīdzību. Viens tās salīdzinājums varētu būt rudens lapu kasīšana vai pūšana.

Tomēr A.Caunītis bilda, ka pagaidām netiek plānoti lēmumi par reorganizāciju saistībā ar pašvaldības nākamā gada budžetu, taču var būt runa par atsevišķām strukturālām izmaiņām vai funkciju pārdali. Tas, kā uzsvēra A.Caunītis, ir nepieciešams palaikam. Viņš redz, ka, piemēram, publisko ūdeņu uzraudzībai pašvaldības teritorijā ar vienu darbinieku ir par maz, īpaši sezonāli. Tāpat, kā uzsvēra A.Caunītis, jāturpina uzturēt takas, kas sakārtotas Gulbenē Emzes un Spārītes parkos. “Tam visam vajag cilvēku resursus,” viņš teica.

Domes priekšsēdētājs arī sacīja, ka jāskatās, kā atteikties no nepilnu darba slodžu izmantošanas. Iespējams, varot kādam darbiniekam šo nepilno slodzi pievienot citiem darbiem, bet visam esot vajadzīgs ekonomiskais pamatojums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

A.Kļaviņa uzsvēra, ka jau šobrīd ir taupības režīms uz elektrību, uz siltumu, tas pats attiecoties uz degvielas, kā arī pārtikas produktu izmaksām. Šie faktori ietekmēšot izdevumus novada sociālās aprūpes centros. A.Kļaviņa uzskata, ka “Jaungulbenes Alejām” vajadzētu savus saules paneļus. Projektu varētu realizēt, startējot kādā investīciju projektā. Tas ļautu mazināt elektroenerģijas patēriņa izmaksas. Šai idejai piekrīt arī novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs.

Sociālās aprūpes centros iespēju robežās tiekot taupīta elektroenerģija, samazinot āra apgaismojumu vakara stundās, ierobežojot gaiteņu apgaismojumu krēslas stundās. “Taču šīs ir specifiskas iestādes – tas jāņem vērā,” teica J.Antaņevičs. Šo centru izmaksas palielinoties – tas nozīmē, ka nāksies pārskatīt arī cenrādi. Piemēram, Gulbenes veco ļaužu mājā un sociālajā dzīvojamajā mājā “Blomīte” jau tagad iemītnieki maksā pēc fakta gan par elektrību, gan siltumu, gan ūdeni, gan kanalizāciju – teica J.Antaņevičs. “Vispirms ir jāsagaida, kad tiks apstiprināta valdība un kad tiks apstiprināts valsts budžets 2023.gadam, tad varēsim runāt. Pašlaik mēs meklējam adatu siena kaudzē,” sacīja J.Antaņevičs.

Deputāti uzskata: jābūt diskusijai par iespējām taupīt

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Par visu var diskutēt. Ļoti labi, ja diskusija tiktu uzsākta,” “Dzirkstelei” sacīja deputāte Guna Pūcīte. Viņai neesot bijusi izdevība piedalīties pašvaldības administrācijas darbinieku organizētajās sarunās pagastu pārvaldēs, kad tiek runāts par nākamā gada budžeta veidošanu. “Es uzskatu – “pagastveču” funkciju pārskatīšana ir viens no variantiem (finanšu taupīšanai – red.),” teica G.Pūcīte. Taču pašvaldība var arī pārskatīt vienu otru savu līgumu, kur cenas, kā uzskata deputāte, nav īsti adekvātas.

Tāpat arī pašvaldība var pārdot tās funkciju īstenošanai nevajadzīgos savus īpašumus. Var arī cītīgāk apsaimniekot savus mežus. “Izdevumi ar ienākumiem ir jāsalāgo,” pauda G.Pūcīte. Viņa teica – ir pareizi tas, kā saimnieko SIA “Gulbenes Energo Serviss” valdes loceklis Rihards Korns, jo viņš to dara kā uzņēmējs, kaut pašvaldībai ne visos gadījumos tas ir pa prātam, sacīja G.Pūcīte.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka novadā arī šobrīd paaugstinātā pašvaldības dzīvokļu īres maksa joprojām ir zema – tās ir kapeikas, salīdzinot ar brīvā tirgus cenām. Tāpat nav atrisināts tas, ka pašvaldības dzīvokļos gadu desmitiem dzīvo cilvēki, kuri neatbilst neaizsargātajai iedzīvotāju kategorijai. Tāpēc, kā uzskata deputāte, pašvaldībai ir daudz tādu variantu, kā taupīt un kā pelnīt. “Pašvaldībai ir jāsāk domāt kā uzņēmējam,” teica G.Pūcīte un uzsvēra, ka citu variantu šobrīd nav.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Deputāts Intars Liepiņš “Dzirkstelei” sacīja – viņam pagastu pārvaldnieki jautājuši, vai taisnība, ka tiek plānots reorganizēt pagastu pārvaldes. Viņam pašam par to pagaidām neesot informācijas. “Mans viedoklis – ja šajā jomā būs reorganizācija, tas negatīvi ietekmēs pagastus. Jau tā tur ir skolas slēgtas, iestādes. Ja vēl uz vairākiem pagastiem būs viens pārvaldnieks, tad tas ir krusts pāri. Drīzāk būtu jāizvērtē personas, kuras vada pagastus, nevis jāoptimizē šie amati vai jāpārveido pārvalžu struktūra,” teica I.Liepiņš. Viņš uzskata, ja šādā veidā pašvaldība domā atrisināt finansiālās problēmas sakarā ar minimālās algas palielināšanu, tas liecinot: “Ķeras klāt pie mazajiem?! Labāk paskatīsimies, kas notiek pašvaldības administrācijā. Sāksim ar turieni!” Pēc deputāta domām, tur nodaļu apvienošana patiesībā nav rezultējusies ar darbinieku skaita samazināšanos.

Par to, ka pašvaldībā ir jāpārskata ne tikai minimālās algas apmērs, bet vispār atalgojums, “Dzirkstelei” teica deputāts Ivars Kupčs. Viņš pamatoja: “Tagad minimālā alga ir 500 eiro, bet darbiniekam ar lielāku atbildību bija, piemēram, 750 eiro – tā tomēr ir atšķirība. Ja tagad minimālās algas saņēmējam mēnesī būs 620 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet tam otram joprojām 750 eiro? Bet atbildība tam otrajam ir lielāka par minimālās algas saņēmēju. Tas nozīmē, ka tomēr algas starpībai ir jākļūst lielākai.”

I.Kupčs sacīja – pāragri runāt par optimizēšanu vai reorganizēšanu. Viņš atgādināja, ka pašvaldībai ir daudz likumā noteiktu funkciju, kuras ir kvalitatīvi jāveic. Viņaprāt, jāvērtē, kuros projektos turpmāk pašvaldība var atļauties piedalīties. Un līdzās algu jautājumam ir jādomā par nepieciešamajām ikdienišķajām vajadzībām – teica I.Kupčs.

Pēc deputāta Aivara Circena domām, ir jābūt piesardzīgiem pašvaldībā kaut ko likvidēt, optimizēt vai reorganizēt. Esot jārēķinās ar cilvēktiesībām. Pašvaldībai jau esot sava pieredze, kad atlaistie darbinieki pēc tam ir jāatjauno darbā, un tas saistīts arī ar finansiāliem izdevumiem. A.Circenu uztrauc arī tas, ka valsts arvien vairāk savu funkciju un pienākumu pārliek uz pašvaldību pleciem, bet pietiekama finansējuma tam neesot.

– Diāna Odumiņa

Fakti

* Gulbenes novada pašvaldībā pavisam kopā ir aptuveni 870 amata likmes (bez pedagogiem), no tām ar minimālo algu (šobrīd 500 eiro) ir 155 amata likmes jeb apmēram 18,7 procenti. Minimālo algu saņem 197 darbinieki – gan uz pilnu, gan nepilnu slodzi strādājošie.

* Ar 2023.gada 1.janvāri minimālā alga būs 620 eiro par likmi. Pašvaldībā ir aptuveni 350 amata likmes, kur mēnešalga mazāka par 620 eiro.

* 2022.gada 1.jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”. Šobrīd pašvaldībā notiek darbinieku pārklasifikācija saskaņā ar jauno amatu katalogu.

* Tiek veidots 2023.gada pašvaldības budžeta projekts. Obligāti ir jāievēro Ministru kabineta noteikumi par minimālās algas un stundu likmes piemērošanu darbiniekiem. Notiek darba samaksas sistēmas izveides pašvaldībā 2023.gadam.

* Minimālās algas paaugstināšana vistiešāk ietekmē fiziskā darba veicējus, piemēram, sētniekus, apkopējus, virtuves strādniekus, veļas pārziņus, ēku dežurantus, krāšņu kurinātājus, garderobistus, tehniskos strādniekus, aukļus, remontstrādniekus, labiekārtošanas strādniekus, apkures katlu operatorus.

Avots: Gulbenes novada pašvaldība

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (12)

  1. Pūcīt, kāda pašvaldības īpašumu pārdošana?
    Pilna pilsēta ar aizaugušiem pašvaldības īpašumiem. Uz jautājumu:”Kāpēc tā ir?”, īpašumu nodaļā atbild, ka nav jau cilvēkiem intereses. Bet vai viņi izliek kaut ko pārdošanā? Protams, ka nē!

    11
    2
  2. Ir cilvēki kam jāiztiek ar 300€.Gan maksājumiem,gan pārtikai.Nerunājot par ko citu.Diezvai Pūcīte varētu iztikt.Vēl te murgo ka maksa maza pacelta Domes īres dzīvokļiem.

    14
    1
  3. “Pašvaldībai jāsāk domāt kā uzņēmējam!”
    Ko Pūcīte vispār sajēdz no uzņēmējdarbības? Nav dzirdēts, ka būtu viņai kāds bizness.

    14
  4. Jau tagad skolās nav kas strādā, domāju apkopējus ,sētniekus un trauku mazgātājus. Tikko kāds saslimst,tā ir gandrīz tā,ka virtuvē vai bērnudārzs jātaisa ciet,jo nav tieši — kalpu… Kur tad ir tās strādnieku rindas? Kaut kā nemana…

    13
  5. Jājautā Caunītim,vai maz zin,ka cilvēkam,kam ir slodze,strādā 11 stundas??? Vai arī nav kaut kas kārtībā ar pašu cilvēku. Skaita minūtes un stundas vienā vietā, tāpat skaita otrā vietā. Nu tad beidzot organizē savu darbu!!! Cik var pukstēt!

    10
  6. Redzēs,kas nākamgad paliks pāri no maksātspējīgiem pašvaldības dzīvokļu izīrētājiem. Būs tukši īpašumi.

    5
    1
  7. Ko nu tur Pùcìte un pàrèjie tur ñaud. Ne jau viñi to melno darbu dara.Un tàpat bez tiem stràdniekiem jau neiztiksiet.Viñi jau tàpat par pusvelti stràdà.

  8. Ja pareizi saprotu, cienījamā Pūcītes kundze grib vēl celt īres maksu un pilnībā aizlaist pašvaldības dzīvokļus ar īrniekiem, kuri nespēj samaksāt rēķinus un pietaisa parādus? Kā interesēs tas būtu? Pašvaldības? Nedomāju gan. Sāciet nu ar pārvaldes aparāta samazināšanu. Cik jums tur speciālistu, kuriem pienākumi gandrīz vai dublējas?

    19
    1
  9. Ak šīs intelekta bezkroku neskartās deputpajoļu sejas, nu no viņu muldēšanas naudas budžetā vārāk nekļūs, bet izškērdēšanas gan.

  10. Jā.tagad metīs ārā no dzīvokļiem iedzīvotājus.kuri no iestādēm nopelnīja dzīvokļus Mēs atbalstām tikai ukraiņus.Savi iedzīvotāji nav vērtē.Varbūt jāpiedāvā izpirkt ilgi dzīvojošiem dzīvokļus?

  11. hm, nez kur paliek nauda? Laikam tajā lielajā, melnajā caurumā, kas saucas Gulbenes novada dome, jo mums, pagastā, neredzu, kur vēl varētu ko mazināt vai ietaupīt. Tā jau šeit nekā nav.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.