Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Gunārs Rubenis: Atpakaļ nākotnē

Gunārs Rubenis. Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

“Ko tu lauzies atvērtās durvīs! Sporta pārvaldes koridoros jau klīst runas, ka tu netiksi ņemts novada komandā un netiksi ielaists Gulbenes sporta bāzēs!” tā kādā sarunā man izteicās kāds no veterānu komandas biedriem. Izteikšu savu viedokli par to, kas izraisa manī izbrīnu par dažu sacensību norisi Gulbenē, arī Latvijas sporta sabiedrībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bija iespēja

Galvenās sacensības Latvijā ir jauniešu un pieaugušo ziemas un vasaras olimpiādes un tautas sportā galvenais notikums ir Latvijas un pašvaldību sporta veterānu senioru savienības sporta spēles. Sakarā ar pandēmiju olimpiādes Latvijā nenotiek, bet tautas sportā valstī lielākais pasākums – veterānu sporta spēles 23 sporta veidos notiek regulāri ar nelielu programmas koriģēšanu katru gadu, arī 2021.gadā. Absolūtajā vērtējumā pašvaldību izcīnīto vietu kārtību nosaka 11 sporta veidos, kur sešu pirmo vietu ieguvēji saņem kausus. Pēc sacensībām Gulbenē un Cēsīs, kur izcili nostartēja mūsu treneru Solvitas, Līvijas un Ārijas audzēknes, iespējamais olimpiskais apbalvojamo pašvaldību sešnieks veidojas šāds: Rīga, Daugavpils, Valmiera, Bauska, Gulbene un Līvāni. No vajadzīgajām 11 ieskaitēm pirms sacensībām krosā Gulbenei bija 9 ieskaites. Zinot, ka gulbenieši regulāri ierindojas godalgotās vietās krosā komandu sacensībās un pieturot krosam divas komandas, cerējām, ka Gulbenei izdosies izcīnīt lielāko panākumu pašvaldības sporta vēsturē – būt starp sešām labākajām pašvaldībām lielākajās tautas sporta sacensībās.

Uz sacensībām krosā komanda aizbrauca kuplā skaitā ar vairākiem rezervistiem un ierindojās 3.vietā. Bet – ak vai! Novada sporta vadība nebija paskaitījusi, ka krosā mums vajag divas ieskaites un tad ir jāstartē divām komandām, ko pieļauj sacensību nolikums. Rezultātā Gulbenes sportistu izcīnītā 5.vieta lielākajā sporta pasākumā izpalika. Iegāza analfabētiskā vadība. Novada komandai pietrūka vienas komandas ieskaites, un novadam vieta otrajā desmitā. Rodas jautājums, vai vadībai te ir kāds attaisnojums, tas ir cinisms, nolaidība, bezkontrole, bezatbildība. Šeit vajadzēja nedaudz pakustināt smadzenes, ja tādas ir, pieteikt 2-3 sportistus kā novada otro komandu, un Gulbenes pašvaldības otrajai komandai būtu 11.vieta, kas novadam dotu 5.vietu novadu pašvaldību kopvērtējumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kad pārrunāju šo gadījumu ar Latvijas sporta dzīves vadību, man tika uzdoti divi jautājumi: cik lielu algu saņem jūsu galvenais sporta dzīves vadītājs un kamdēļ jūs klusējat? Atbildēju, ka galvenā sporta dzīves vadītāja amats, pēc maniem aprēķiniem, Gulbenes novada nodokļu maksātājiem gadā izmaksā nedaudz vairāk par 27 000 eiro, maksā arī prēmijas. Ja runājam par noklusēšanu, tad tā tapa šis raksts.

Veltas cerības

Pārlapojot “Dzirksteles” arhīvu, uzdūros diviem rakstiem – intervijai ar Lauri Krēmeru “Ar reālu pieeju” un Aigara Cīruļa rakstam “Sportā notiek politiskas karš”. Šie raksti zināmā mērā sasaucas. Iespējams, pie mums notiek ciniska politikas izmantošana sportā iedzīvošanās nolūkā. Pirms četriem gadiem uz domes sporta komisijas aktīva spiediena pamata novada sportā sporta spēļu un novada čempionātu vietā tika ieviesta atklāta čempionāta sistēma. Izmantojot savu deputāta tribīni, šo sistēmu aktīvi atbalstīja toreizējā Gulbenes pilsētas sporta dzīves vadītāja deputāte Larisa Cīrule. Nu kā lai te neatbalsta, ja darba būs krietni mazāk – novada sacensību nebūs, nebūs jāveido sporta veidu komandas. Darba samaksa no šīm izmaksām nav atkarīga. Pēc šīs sistēmas un Atzeles līgas ieviešanas krasi samazinājās komandu skaits basketbolā, volejbolā, tika iznīcināta vieglatlētika pagastos, samazinājās arī aktīvo sportistu skaits, kas piedalījās sporta spēlēs novada sacensībās citos sporta veidos. Veltas izrādījās cerības, ka ar Sporta pārvaldes nodibināšanu sporta darbs novadā uzlabosies.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirms diviem gadiem divas reizes tikos ar jauno Sporta pārvaldes vadītāju un izteicu savu viedokli par to, kas notiek Gulbenes novada sporta dzīvē un kas būtu jādara, lai sports atdzimtu, kā tas bija pirms dažiem gadiem. Dialogs neiznāca, runāju viens, jo sarunas dalībniekam, iespējams, sava viedokļa nebija. Sarunas rezultāts interesants – no Gulbenes novada “Sporta laureāta” apbalvoto vidus tika izņemta nominācija “Labākais sporta veterāns” un no Gulbenes novada Gulbenes pilsētas svētku sporta programmas tika izņemta soļošana visām vecuma grupām.

Rūpīgi iepazinos ar Sporta pārvaldes vadītāja sarunu ar “Dzirksteles” žurnālisti. Latviešu tautai ir interesanta, zīmīga paruna: “Lej, lej, bet atstāj puķītēm!” Mūsu Sporta pārvaldes prioritāte esot bērnu un jauniešu sports. Kā tad ir ar šo sportu novadā? Bērnu un jauniešu sports ir apkopots sporta skolā, kura ir pakļauta Izglītības pārvaldei un Sporta pārvaldei nepakļaujas.

Kādi sporta veidi paliek?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kādi sporta veidi tad paliek Sporta pārvaldei, lai tos atbalstītu? Riteņbraukšanā mums ir viens talantīgs riteņbraucējs – Oskars Jaunbērziņš, kurš, nesaņemot vajadzīgo atbalstu Gulbenes novadā, meklē atbalstu citos novados. BMX riteņbraucēji nesaņem vajadzīgo atbalstu pilnīgai trases ierīkošanai Gulbenē.

Jautājums par trasi ziemas apstākļos Druvienas zālē neiztur nekādu kritiku. Lai tiktu zālē, apgalvo, ka divas dienas trenējas tikai 8 sportotāji. Klaji meli! Piektdien – 12, sestdien – 13, svētdien – 8. Neviens nav solījis, ka būs 14 sportotāji. Regulāri tika teikts – piedalījušies līdz 14 sportisti. Druvienas sporta zāle, iespējams, ir novada laukos visvairāk apmeklētākā. Lizuma zālē volejbolu spēlē 3 pret 3. Kādā sporta veidā vienlaikus var spēlēt 14 sportisti, izņemot futbolu, ja volejbolu spēlē 6 pret 6, bet basketbolu 5 pret 5?

Druvienā sports ir ar labām tradīcijām un labiem panākumiem sportā. Tur dzīvo un sporto arī 3 soļošanas veterāni, kuru ieguldījums Gulbenē sportā no izcīnītām 74 medaļām Eiropā un pasaulē ir 10. Šeit dzīvo arī pasaules amatieru vicečempione soļošanā Irita Bačka, kura arī cēla druvēniešus cīņai par sava pagasta lielāko sporta lepnumu – sporta zāli, ko viņiem gribēja negodīgi atņemt. Vai to var uzskatīt par sporta sasniegumu Sporta pārvaldes darbā? Un kā tad tiek nu jau vairākus gadus izmantota Galgauskas sporta zāle, kur lielāko daļu aizņem neizmantotais cīņas paklājs, ko, iespējams, par vairākiem tūkstošiem, iegādājās novada dome. Kam par to jāatbild? Nodarbības šeit jāorganizē pārvaldei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sporta zāles novada pagastos, kur nav skolu, ir Sporta pārvaldes pārziņā. Sporta pārvalde arī slauka, mazgā un remontē Gulbenes BJSS telpas. Tas laikam skaitās liels atbalsts jaunatnei. Sporta pārvalde lepojas ar to, par ko Latvijā par mums smejas – 7.jūlijā tika sarīkots Gulbenes novada atklātais čempionāts vieglatlētikā visām vecuma grupām. Tiekoties ar Rīgas, Daugavpils un citu novadu sportistiem, mums jautā, vai pie mums sportisti nestrādā. Gulbenieši ir pirmie Latvijas sporta vēsturē, kas sacensības amatieriem pieaugušajiem un veterāniem sarīkojuši darbdienā. Protams, neviens neatbrauca, piedalījās tikai 15 Gulbenes novada veterāni. Jaunieši šeit startēja vairāk par 300. Sporta skola šeit varētu atzīmēt sev nelielu plusiņu, lai gan bija daži sīkumi – apbalvošana varēja būt raitāka, bet organizatori nebija rēķinājušies ar tik lielu dalībnieku daudzumu.

Daudz dīvainību

Bet kā tad ar līdzekļu sadali sportam? Šeit daudz dīvainību. Gulbenes BJSS saņēma 19 858 eiro. Nepelnīti liels kumoss, jo sporta skolai ir savs budžets – tuvu 500 000 eiro gadā. No šīs naudas daļu varēja iedalīt BMX riteņbraucējiem un Oskaram Jaunbērziņam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arī Jānim Pāvuliņam bija nepieciešams materiāls atbalsts. Jānis, jau krietni būdams veterāna gados, daudzos startos gadā uzrāda I sporta klases rezultātus daudzus gadus. Novada sporta skolās mums nav tādu vieglatlētu.

“Bukiem” – 30 100 eiro. Tā ir liela daļa no novada sporta finansējuma, bet, neņemot to vērā, “Buku” veterāni neuzskatīja par savu pienākumu aizstāvēt Gulbenes pašvaldību pašvaldību sporta spēlēs – neesot viņu diena.

Interesants fakts – valsts sacensību 1.līgas futbola meiteņu komandai iedalīts 361 eiro, bet Gulbenes KSP klubam (spēka trīscīņa) – 10 900 eiro. Iemesls, kurš tiek piesaukts, nedodot naudu futbolam, prozaisks, neizprotams: futbolam daļu naudas dodot Futbola federācija un meiteņu vecums it kā neatbilstot naudas saņemšanas prasībām Gulbenes novadā. Bet kā tad nauda tiek sagrūsta sporta skolā, kurai ir savs finansējuma avots?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Futbola komandas, kurai 1.līgā 8.vieta, divas meitenes bija iedalītas valsts izlasē spēlēm Turcijā. Patraucēja “kovids”, neaizbrauca. Divas meitenes uzaicinātas stažēties komandā “Auda” Rīgā. Pagājušajā gadā novada futbola čempionātā piedalījās 9 komandas. Nespēlēja regulārā sacensību dalībniece Beļavas pagasta komanda. Vai futbolam izdosies izvairīties no citu sporta veidu likteņa – iznīcības, ko mūsu novada sportam nes Atzeles līga un atklātie čempionāti, jo Sporta pārvaldes darbinieki sapratuši – tas ir vieglākais ceļš: komandas nav jāveido, ja kāds grib, lai piedalās.

Nenotiks arī novada ziemas sporta spēles. Kas grib strādāt, meklē iespējas. Sporta pārvalde negrib strādāt, meklē iemeslus. Lūk, pagasti esot dažādi pēc iedzīvotāju skaita, aktivitātes dažādas, dažādi tiek komplektētas komandas. Jā, kauna lieta – pagājušajās sporta spēlēs mazais Druvienas pagasts bija starp sešām labākajām komandām kopvērtējumā, bet “sporta izcilnieks” Lejasciema pagasts – tikai 9.vietā. Pārvalde pētīšot iedzīvotāju interesi lokāli. Vai novada domes deputātiem un domes vadībai nevajadzētu beidzot saprast, ka tā nauda – vairāk nekā 100 000 eiro – ir nomesta zemē, kas tiek tērēta 6-7 pārvaldes darbinieku lielajām algām un citiem uzturēšanas izdevumiem, nedodot nekādu pienesumu novada sportam?

Ar sporta darba organizēšanu daudz labāk veicies sporta centram. Ar lielāko darbu jaunatnes sporta labā – sporta skolas telpu uzturēšanu – cerams, viņi paši tiks galā. Dzirdams, ka tiek veidots – strādāts kaut kāds četru gadu attīstības plāns. Izveidota darba grupa. Arī iepriekš bija kaut kas līdzīgs. Kur atskaite par šī plāna izpildi? Vai sabiedrībai nav jāzina, ja tur nekas nav paveikts? Mums ir solīts daudz kas, arī peldētava pie šautuves biatlona trasē. Sporta centrā izstādītas skaistas bildītes, kas novada nodokļu maksātājiem izmaksājušas 8000 eiro.

Kas mums dos naudu sapņu manēžas realizēšanai vairāk nekā 22 miljonus eiro, ja novada budžets ir 32,2 miljoni eiro? Manēžai mums nav ne sportiskā, ne arī ekonomiskā pamatojuma. Lūk, ar atklātajiem čempionātiem un Atzeles līgu ejam lieliem soļiem uz Latvijas Ziemeļaustrumu reģiona centru.

Pagājušajā gadā beidzot arī jaunie lejasciemieši tika pie moderna sporta laukuma gumijota skrejceļa pie skolas. Interesanti, ka šādi laukumi sen ir Litenē un Stāmerienā, kur sen vairs nav skolu. Labs segums bija arī Lizumā un pie Gulbenes 2.vidusskolas. Beidzot ir sagaidīta arī sporta laukuma būve pie Gulbenes sporta centra.

Par Lejasciemu man speciāla interese kā par manu senču dzimteni. Divas dienas pirms Lejasciema sporta laukuma atklāšanas-nodošanas aizbraucām apskatīt jauno laukumu. Uzgājām uz futbola laukuma, pārsteidza tas, ka daļu laukuma klāja purva sūnas. Laikam būšu naivs, ja cerēšu, ka mūsu novada deputāti, kuri Lejasciema sporta laukuma atklāšanas spēlē ar 2:0 uzvarēja jaunos lejasciemiešus, sapratīs, kas ir kas Gulbenes novada sportā.

Aizdomīgi aizkavējusies arī sporta komisijas vadītāja pārvēlēšana. Iespējams, tik daudz kaitīga Gulbenes novada sportam, kā to ir izdarījis pašreizējais sporta komisijas vadītājs, var izdarīt tikai lielākais novada sporta ienaidnieks. Sportā nedrīkst būt “pozīcija” un opozīcija, un visiem novada deputātiem jāstrādā novada sporta labā,

Ceru, ka šis mans vēstījums atradīs dzirdīgas ausis un redzīgas acis un izraisīs debates un izmaiņas novada sporta dzīvē. Aicinu uz diskusiju! Glābsim, kas glābjams!

– Gunārs Rubenis

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz Vilis Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (14)

  1. Kā ar āmuru pa pieri! Gaidīsim diskusiju un pamatojumu (vai atrunas) no minētajām personām.

    21
    3
  2. Sen bija laiks kaut ko mainīt, kamēr Krēmers sportu Gulbenes novadā nav iznīcinājis pavisam. Laba doma par ziemas un vasaras sporta spēlēm, kad sacentās pagasti savā starpā. Tikai kā tas šobrīd būtu iespējams, ja par sporta dzīvi vairākos pagastos “atbild” viens cilvēks? “Atbild” – tas nenozīmē, ka strādā, bet algu saņem. Katrā pagastā noteikti vajadzētu savu sporta dzīves vadītāju,kurš pazīst pagasta cilvēkus un ir ieinteresēts rīkot sacensības, organizēt treniņus priekš cilvēkiem.

    23
    3
  3. Jā, tā ir taisnība, ka Druvienas sporta zāle ir visapmeklētākā sporta zāle laukos. Piektdienās, sestdienās un svētdienās šeit regulāri sporto 12,13,9.janvārī-pat17 sportisti. Tikai sporta dzīves vadītāju Gabdulļinu gan neizdodas satikt sporta zālē. Viņa darbs ir organizēt un vadīt, nevis lūrēt kamerās, cik cilvēki ir atnākuši un ko spēlē. 27.novembra iedzīvotāju sapulcē Krēmers teica, ka sporta zālē grīda neatbilst prasībām. Tagad šis jautājums vairs nav aktuāls.

    20
    3
  4. Gunār, visu cieņu Jums! Sen neviens novadā nav pacēlis šos jautājums tik saprotamā skaidrojumā! Tautas sports novadā ir pilnīgā regresā. Sporta darba organizatori kaut ko imitē, bet,pārsvarā viņu sacensībās piedalās jaunieši līdz 18 gadiem, nevis strādājošie.

    24
    2
  5. Malacis ,paldies par drosmi Gunār !Runājot nopietni viņam ir pilnīga taisnība .Agrāk bija viena nodaļa rajonā un par sportu atbildēja sportaskolas direktors ,basketbols augstākajā līmeni ,slēpošana visās vecuma grupās vadošajās pozīcijas valsti ,futbolisti vietējie zēni ,spēlēja pirmā līga .Cik zināms futbolu iznīcināja J.Antoņēvičš ,kādas tagad esam pozīcijās?

    17
    1
  6. Jaunais domes sasaukums strādā jau kādu laiku un daļa visdrīzāk nenojauš par sporta organizācijas zemo pagrimumu un līmeni novadā. Zīmīgi, ka tiklīdz sporta pārvaldi pakritizē “par nekā nedarīšanu” – uzreiz soc.tīkli pilni ar pēkšņi saplānotiem pasākumiem pagastos – un piebilde par sporta organizatora kontaktiem.
    Šobrīd sporta organizatoru darbs pagastos tiek imitēts, reāli tas nenotiek. Un to organizē entuziasti, kas nav caur sporta organizatoriem. Tā saucamie oficiālie sporta organizatori pēc tam par to sev uzslavas saņem,bet viņiem ar to nav sakara.

    12
    2
  7. Vai tiešām Gulbenes novada domes vadībai ir vienalga, kas un kā notiek sportā? Ilgi vēl būs jāklausās sporta virskunga pasakas un Napaleona plāni? Cik ilgi tiks šantažēti un iebaidīti vienkāršie darbinieki? Tikai aklais var neredzēt, kurš to visu dara un kuram no tā ne silts neauksts.

    11
    1
  8. Gulbenes novada domei tiešām viss ir vienalga. Ko Gabdulļins kā sporta organizators ir darījis savā pagastā? Tagad uzticēti vairāki pagasti, darbs nulles vērts.

    12
    1
  9. Kārtīgs sporta SAIMNIEKS NENĪCINA ĀRĀ tos sporta veidus ,kuros novada veterāni tradicionāli bija sasnieguši izcilus rezultātus pasaulē,

    7
    1
  10. Lejasciems daudzus gadus sekmīgi cīnījās par pirmajām vietām Gulbenes novada sporta spēlēs. Un tad… Lejasciemā sporta dzīvi sāka vadīt Gabdulļins…

    11
    1
  11. Galvenais šajā visā ir tas, ka tauta zin, kādas nejēdzības notiek Gulbenes novadā sporta jomā, neatkarīgi no tā, vai vadība lasa komentārus vai nē.

    8
    1
  12. Un tas vēl nav viss – ku orientēšanās sports?! Bija labākie “Kāpa”, Gerda aizgāja, entuziasms pazudis, dzirdams teikums “neesot olimpiskais sporta veids”, entuziasti startē zem citu klubu karogiem. Aizvadītās vasaras atklātais čempionāts – parodija par tēmu “Sports strādājošajiem”. Laikam organizatori piemirsuši no cik gadiem Valstī iestājas pensijas vecums?! Nedēļas vidū sacensības!!! Laikam Gulbenē dikti daudz profesionāļu!

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.