LETA
Latvijā 64,3 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 69 gadiem dzimtā valoda ir latviešu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz 2022.gadā veiktā apsekojuma “Pieaugušo izglītība” rezultātiem.
Statistikas pārvaldē informē, ka visizplatītākās dzimtās valodas Latvijā ir latviešu un krievu – 64,3 % iedzīvotāju par savu dzimto valodu sauc latviešu, bet 37,7 % – krievu valodu. Ukraiņu valoda ir dzimtā valoda 1,7 %, bet latgaliešu – 1,3 % Latvijas iedzīvotāju. Latgalē 8,4 % iedzīvotāju par savu dzimto sauc latgaliešu valodu.
Apsekojuma dati liecina, ka 62 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 69 gadiem mājās sazinās latviešu valodā, bet 34,6 % – krievu valodā. Latgaliešu valodā mājās sazinās 1,2 % Latvijas iedzīvotāju un 8,8 % Latgales iedzīvotāju. Citas valodas Latvijā nav tik izplatītas – 2,2 % no Latvijas iedzīvotājiem mājās sarunājas kādā no citām valodām.
Tikmēr Latvijā 89,3 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, spēj sazināties latviešu valodā.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka svešvalodu prasme ir pašvērtējums, kas variē no dažu frāžu zināšanas līdz gandrīz pilnībā pārvaldītai valodai. Starp iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda ir pirmā vislabāk apgūtā svešvaloda, 35,7 % to pārvalda gandrīz brīvi – saprot sarežģītus tekstus un elastīgi izmanto valodu, 35,8 % spēj tekoši sazināties – saprot vienkāršu tekstu un var izteikties vienkāršiem vārdiem, 24,3 % saprot un izmanto sarunvalodas frāzes, savukārt 4,4 % saprot un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes.
Lielākais latviešu valodas kā svešvalodas pratēju īpatsvars ir Kurzemes reģionā (93 %) un Rīgā (92,1 %), bet mazākais – Latgalē (82,1 %). Vienlaikus Vidzemē latviešu valodas kā svešvalodas pratēju īpatsvars ir 90,2 %, Zemgalē – 90,1 %, bet Pierīgā – 88,4 %.
Starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem latviešu valodu prot 93,4 %, bet vecumā no 18 līdz 24 – 92,4 %. Vismazākais latviešu valodas pratēju īpatsvars ir vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem – 81,4 %.
Starp iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā visvairāk papildus dzimtajai valodai prot krievu valodu (91,3 %) un angļu valodu (64 %). Salīdzinot ar 2016.gadu, par 6,8 procentpunktiem ir palielinājies angļu valodas pratēju īpatsvars. Svešvalodu zināšanas abiem dzimumiem ir līdzīgas, norāda CSP.
Krievu valodas kā pirmās vislabāk apgūtās svešvalodas prasmes divas trešdaļas iedzīvotāju vērtē visaugstākajā līmenī – 64 % to pārvalda gandrīz pilnībā, 29 % saprot vienkāršu tekstu un var izteikties vienkāršiem vārdiem, 6 % saprot un izmanto pazīstamākos sarunvalodas izteicienus, bet 0,6 % saprot un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes.
Angļu valodas kā pirmās vislabāk apgūtās svešvalodas zināšanas gandrīz puse (46 %) vērtē visaugstākajā līmenī, 40 % saprot vienkāršu tekstu un var izteikties vienkāršiem vārdiem, 12 % saprot un izmanto pazīstamākos sarunvalodas izteicienus, bet 3 % saprot un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes.
Vācu valodas kā pirmās vislabāk apgūtās svešvalodas zināšanas ceturtdaļa (25 %) vērtē visaugstākajā līmenī, trešdaļa (34 %) saprot vienkāršu tekstu un var izteikties vienkāršiem vārdiem, 22 % saprot un izmanto pazīstamākos sarunvalodas izteicienus, bet 19 % saprot un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes.
Informācija iegūta 2021.-2022.gadā, aptaujājot iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 69 gadiem. Izlases apjoms bija 8764 iedzīvotāji, uz apsekojuma jautājumiem atbildēja 62,7 % no visiem izlasē iekļautajiem.
