LETA
Otro svešvalodu skolās varēs mācīt skolotāji, kas valodas prasmes sertifikātu ieguvuši ne tikai augstskolās, bet arī citās izglītības iestādēs, paredz valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumu grozījumi.
Otrās svešvalodas skolotājiem attiecīgā valoda jāpārzina vismaz vienu līmeni augstāk, nekā to apgūst skolēni. Padziļināto kursu komplektos skolēni pirmo svešvalodu apgūst B2 līmenī, bet otro svešvalodu – B1 līmenī.
Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem otro svešvalodu varēs mācīt personas, kuras ieguvušas augstāko izglītību, kā arī apguvušas profesionālās kompetences pilnveides programmu pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā, pārzina attiecīgo valodu vismaz B2 līmenī un svešvalodas mācīšanas metodiku.
Līdz šim par svešvalodas skolotāju varēja strādāt personas ar augstāko pedagoģisko izglītību, kuras apguvušas attiecīgo valodu vismaz B2 līmenī.
Valodas prasmes sertifikātus, saskaņotus ar Eiropas vienotās valodu prasmes noteikšanas sistēmas skalu (CEFR) līmeņiem, drīkst izsniegt starptautiskie valodu testēšanas centri, universitāšu valodas centri un citas izglītības iestādes, kas atbilst noteiktiem kritērijiem.
Kā vēstīts, no 2026./2027.mācību gada pamatizglītībā pakāpeniski atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Skolām būs jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.
Tiem skolēniem, kuri līdz 2025.gada 1.septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina tās apguvi līdz pamatizglītības posma beigām. Tas attieksies arī uz krievu valodas kā otras svešvalodas apguvi.
Savukārt skolēniem, kuri 2025.gada 1.septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026.mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.
Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski kā otro svešvalodu bērni var apgūt vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu. Krievu valodu, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.
Lai palielinātu pedagogu skaitu, kas nodrošina otrās svešvalodas apguvi, IZM sadarbībā ar ārvalstu institūcijām Latvijā – Vācijas vēstniecību Rīgā un Gētes institūtu Rīgā, kā arī Francijas vēstniecību Latvijā un Francijas institūtu Latvijā – esošajiem citu mācību priekšmetu skolotājiem ar augstāko pedagoģisko izglītību nodrošina iespēju iegūt papildu kvalifikāciju – tiesības mācīt vācu vai franču valodu.
