Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Pedagogu arodbiedrība draud ar streiku mācību gada izskaņā

Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pildītu streika prasību izpildi, pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā aģentūru LETA informēja LIZDA, “nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai”, LIZDA padome ar balsu vairākumu šodien ir lēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai tomēr dažādos normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi.

Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar “vērienīgu protesta gājienu” tikšot sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga iepriekš skaidroja, ka šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem. Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija vakar jāapstiprina valdības sēdē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LIZDA aģentūrai LETA papildus norādīja, ka, lai gan saskaņošanas sarunu gaitā tā bija panākusi šķietamas vienošanās ar IZM, pašreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē.

Analizējot IZM veiktos finanšu ietekmes aprēķinus, LIZDA secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams. Streika vienošanās izpildes sarunas bija ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.

Papildus IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi – papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Papildus tam valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro. Nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.

Jau ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (8)

  1. Jūs vispirms padomājat par ko streikosiet?
    Čakša atkal grib slēgt 60 skolas. Bars paliks bez darba un pat tādas algas kā tagad vairs nebūs!

    10
    6
  2. skolotajas Gulbene saņem ļoti labas algas,lai nečīkst

    16
    14
  3. Veiksmi skolotājiem beidzot izcīnīt pienācīgas algas!!!
    Valdībai jau laikam kauna vispār nav, sev algas pacēla zibens ātrumā, nauda ir viss ir ,bet kad pedadogiem un mediķiem jāpaceļ tad kartējo reiz nesanāk. Kauns ne valdība fuiii

    13
    7
  4. Skolotāja darbs mūsdienās vairs nav novērtējams. Skolotājam jāiemāca bērnam viss. Kur paliek vecāku atbildība iemācīt savam lolojumam vismaz minimālo pieklājību, uzvedības normas. Šobrīd skolotājam ir jābūt kā policistam, jāiemāca bērnam viss no A līdz Ž. Skolēniem mūsdienās vairs nav nekādu robežu. Pavērojiet viņu uzvedību uz ielas, veikalos, tad varbūt sapratīsiet, kāds ir skolotāja darbs. Un arī skolotājs grib saņemt pienācīgu atalgojumu. Par skolotājiem nedomā neviens, arī, kas aizsargā nav. Katrs, kam nav slinkums, var nozākāt, katrs var pamācīt, kā jāstrādā, tikai kāpēc tie visgudrie nenāk strādāt uz skolu? Kāpēc daudzi paši nespēj tikt galā ar savām atvasēm? Un, runājot par naudu, viņiem tās pietiek, ja bērniņš var pirkt dārgos “saltiņus”, cigaretes utt. Diezin vai tie ir skolotāju bērni?

    13
    6
  5. ja jau esat tik nenovērtēti atkal, tad ko neejat prom un nemeklējat sev atbilstošu darbu? kur ir problēma? kāpēc jāčīkst, ka bērni ir slikti, ej prom un strādā kur Tevi novērtē. Visos darbos ir sajūta, ka neesi līdz galam novērtēts, bet tāpēc jau nevienam nepaceļ algu dēļk tā. un cik var streikot, jau neapnīk? cik var visulaiku pieprasīt, es nezinu kā citiem, bet man jau konkrēti izraisa riebumu.

    9
    11
  6. jā, tiešām cik grūta dzīve, tik maz brīvdienu, projektu un ceļojumu, par mazu alga un tik nenovērtēti pedagogi, jo īpaši tie, kas pietuvināti direktores k-dzei.

    15
    9
  7. Vērotāj, slikti esi vērojis! Kad un cik streiki ir bijuši? Un par ko , ne jau par algām.Runājot par bērniem – visi ir labi, tikai daudziem ir neadekvāta uzvedība(trūkst cieņas, atbildības, sadarbības). Skola ir mācību iestāde, nevis pāraudzināšanas.Bērni jāaudzina vecākiem, tad būs vieglāk skolā mācīt un mācīties.

    12
    3
  8. Atvainojos! Adresēts nevis vērotājam, bet vērotāja komentētājam…

    3
    3
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.