Seši mīti par jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”

Jau 15 gadus izglītības process Latvijā tiek organizēts saskaņā ar modeli “nauda seko skolēnam”, kas savulaik ieviests kā viens no instrumentiem izglītības kvalitātes celšanai. Tomēr arī izglītība reaģē uz izmaiņām sabiedrībā un ņem vērā nozares vajadzības, kā rezultātā ar 2025. gada 1. septembri Latvijā plānots mainīt esošo kārtību, ieviešot jauno modeli “Programma skolā”. Vai visi skolotāji turpmāk saņems vienādu atalgojumu, kā jaunais modelis patiesībā ietekmēs skolu direktoru ikdienu un kādi uzlabojumi sagaidāmi – mītus atspēko Izglītības un zinātnes ministrija.

Mīts: Finansējumu izglītības iestādes posmos nedrīkstēs pārdalīt

Jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” ir daļa no plašākas stratēģijas Latvijas izglītības sistēmas modernizēšanai. Proti, taisnīgākas darba samaksas nodrošināšana pedagogiem ir tikai daļa no izmaiņām, ko paredz modelis. Jaunā finansēšanas kārtība tāpat veicinās arī skolu un to vadītāju autonomiju, ļaujot direktoriem pašiem administrēt un rīkoties ar skolai piešķirto finansējumu.

Pastāv maldīgs uzskats, ka, piemēram, pamatskolas posmam aprēķināto finansējumu nepieciešamības gadījumā nedrīkstēs pārdalīt vidusskolas posmam vai otrādi, tomēr tā nav. Direktoram būs tiesības pārdalīt finansējumu izglītības posmos atbilstoši reālajiem apstākļiem un skolas definētajiem mērķiem. Tāpat modelis paredz iespēju nepieciešamības gadījumā pārdalīt finansējumu arī starp pedagogiem, atbalsta personālu un administrāciju.

Mīts: No lielajām skolām naudu atņems un atdos mazajām

Kā primārais mērķis jaunā modeļa izstrādē tika noteikta taisnīgāka atalgojuma nodrošināšana skolotājiem un izglītības kvalitātes uzlabošana Latvijā kopumā. “Programma skolā” ir komplekss risinājums, kas nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pedagogiem neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, tādējādi mazinot plaisu starp izglītības iestādēm. Tomēr pastāv maldīgs uzskats, ka no vienām skolām atņems naudu par labu citām, tādējādi izlīdzinot finansējumu, kas neatbilst patiesībai.

Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu tā vai citādi iegūs visas izglītības iestādes, jo modeļa izveidē ņemtas vērā dažādu tipu skolu un klašu vajadzības. Lielāks ieguvums būs skolām, kur mācās 100 un mazāk bērnu un kas ir aptuveni 20% no visām Latvijas skolām, kā arī izglītības iestādēm galvaspilsētā. Nedaudz mazāks finansējuma pieaugums aprēķināts skolās ar lielāku skolēnu skaitu klasē.

Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka taisnīgāka atalgojuma nodrošināšanai pedagogiem visā Latvijā ilgtermiņā ir potenciāls sekmēt arī pedagoga profesijas prestižu – jaunie skolotāji varēs rēķināties ar to, ka par ieguldīto darbu turpmāk saņems taisnīgu atalgojumu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Tādējādi modelis risinās dažādus izaicinājumus, ar ko izglītības nozare saskaras, tostarp, piemēram, augsti kvalificētu pedagogu pieejamība reģionos, esošo pedagogu noturēšana un jaunu piesaiste.

Mīts: Skolēnam jau nekas nemainīsies

“Programma skolā” paredz, ka skolai jānodrošina izglītības process atbilstoši izglītojamā labākajām nākotnes interesēm, nevis pielāgojot izglītības iestādes iespējām. Tādēļ ir būtiski apskatīt arī jaunā modeļa ieviešanas ietekmi ne vien uz pedagogiem, bet arī izglītojamajiem.

Modelis paredz būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī finansēt atbalsta pasākumus, kas līdz šim no valsts budžeta netika finansēti (piemēram, sociālais pedagogs, karjeras konsultants). Tas nodrošinās iespēju laicīgi un pienācīgā apmērā sniegt skolēniem izglītības procesā nepieciešamo atbalstu. Tāpat būs plašākas iespējas un papildu finansējums darbam ar talantīgajiem skolēniem, kā arī atbalsta pasākumiem iekļaujamajiem bērniem.

Mīts: Skolas interesēs būs veidot lielas klases

Izglītības iestāžu interesēs, ieviešot “Programma skolā”, būs izvērtēt iespējas formēt nevis ļoti lielas, bet optimāla izmēra klases ar 20–24 skolēniem klasē. No vienas puses, tas sniegs iespēju garantēt papildu finansējumu un vienlaikus ļaus organizēt mācību procesu efektīvāk un kvalitatīvāk, kas pozitīvi ietekmēs skolēnus. Optimālu klašu veidošana ir arī viens no Izglītības un zinātnes ministrijas mērķiem izglītības procesa kvalitātes paaugstināšanai.

Nepieciešamais finansējums “Programma skolā” modelī tiks aprēķināts katrai skolai individuāli, bet to piešķirs tikai tām, kas atbilst valstī noteiktajiem atbilstības kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi. Tas nozīmē, ka jaunais modelis veicinās optimālu klašu veidošanu, jo izglītības iestāžu, kuras noteiktajiem kritērijiem neatbildīs, dibinātājiem būs jānodrošina līdzfinansējums.

Mīts: Algas izlīdzināsies un visi skolotāji saņems vienādi

Modeļa “Programma skolā” ieviešana būs vērienīgākās izmaiņas pedagogu darba samaksas finansēšanā pēdējās desmitgadēs. Tā mērķis ir mazināt demogrāfisko izmaiņu izraisīto netaisnību, kad skolotāji reģionos ar mazāku izglītojamo skaitu saņem mazāku atalgojumu. Tomēr tas nenozīmē, ka no nākamā mācību gada pedagogu atalgojums ikvienā skolā Latvijā būs identisks. Ir svarīgi saprast, ka jaunais modelis nodrošina principu kopējā skolai piešķiramā finansējuma aprēķinam, bet neaprēķina katra individuālā pedagoga algu. Modelis paredz lielākas rīcības brīvības piešķiršanu skolas vadītājam, tādējādi ļaujot direktoram pašam administrēt skolai piešķirto naudu, kā arī noteikt pedagogu slodzes un to sastāvu, balstoties uz izglītības iestādē izstrādātu un ar dibinātāju saskaņotu kārtību.

Finansēšanas modelis paredz izglītības iestādes autonomiju darba samaksas noteikšanai skolotājiem atkarībā no katra pedagoga profesionālās pieredzes, kvalifikācijas, sasniegtajiem rezultātiem un individuālā ieguldījuma.

Mīts: Par sliktiem rezultātiem eksāmenos tiks samazināts finansējums

Visbeidzot jākliedē arī mīts attiecībā uz prasībām par izglītības procesa rezultātiem. Pastāv nepamatotas bažas, ka līdz ar modeļa ieviešanu turpmāk tiks padziļināti izvērtēti izglītības iestāžu skolēnu sniegumi eksāmenos un gadījumā, ja tie būs slikti, finansējums skolai tiks samazināts.

Patiesi modelis iekļauj trīs kvalitātes prasības, ko ministrija monitorēs: skolēnu labbūtība, skolēnu sniegums eksāmenos un diagnostikas darbos, kā arī skolēnu tālākizglītība. Tomēr tas nenozīmē, ka situācijās, kur nav sasniegti kādi noteikti mērķi vai rezultāti, skolai piešķiramais finansējums samazināsies. Tieši pretēji – šo aspektu monitorēšana palīdzēs laikus konstatēt nepieciešamību pēc papildu atbalsta konkrētajā skolā, sniegs iespēju noteikt, vai skolēnu sniegums ilgtermiņā uzlabojas un ko var darīt citādāk.