LETA
Noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”, kuru otrdien valdība pieņēma zināšanai.
Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Atbilstoši IZM redzējumam, 1.-6.klašu grupā būtu jāpiemēro princips “izglītība tuvāk dzīvesvietai” jeb ceļā uz skolu bērnam būs jāpavada līdz 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu, kamēr 7.-9.klašu grupā un 10.-12.klašu grupā attālums starp izglītības iestādēm nevarēs būt vairāk par 50 kilometriem, un ceļā pavadītais laiks vienā virzienā – ne ilgāks par 55 – 60 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu. Vidējās izglītības posmā pašvaldībai arī būs jānodrošina iespēja iegūt vidējo izglītību vismaz vienā izglītības iestādē konkrētās pašvaldības robežās vai, pieejamības iestādei nesasniedzot minimālo noteikto izglītojamo skaitu, pašvaldībai būs izglītojamajiem jānodrošina vidējās izglītības pieejamība kādā no blakus esošās pašvaldības teritorijām.
Izstrādājot izglītības iestāžu tīkla metodoloģiju, IZM mainījusi pieeju administratīvo teritoriju iedalījumam, un informatīvajā ziņojumā izmantojusi urbanizācijas pakāpi, kas atspoguļo attiecības starp teritorijas blīvumu un tās izglītības iestāžu lielumu. Vienlaikus pašvaldību grupēšanā veiktas korekcijas, uzklausot Reģionālās attīstības centru apvienības un Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumus piedāvātajā pašvaldību grupēšanā un izvērtējot iedzīvotāju 6-17 gadus vecumā skaita dinamiku pašvaldībās. Piemēram, Jēkabpils un Jūrmala un vairākas Pierīgas pašvaldību teritorijas, kuras robežojas ar Rīgu, pielīdzinātas grupai, kas atbilst blīvi apdzīvotām teritorijām, bet četri pagasti – Auru pagasts, Kurmāles pagasts, Cieceres pagasts, Ģibuļu pagasts -, kuros šobrīd atrodas nelielas izglītības iestādes, pielīdzināti zemākai grupai, kas atbilst lauku teritorijām.
Atbilstoši IZM redzējumam, Rīgā, Daugavpilī, blīvi apdzīvotās teritorijās, valstspilsētās un vairākās Pierīgas pašvaldību teritorijās minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Dobelē, Gulbenē, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Madonā, Ikšķilē, Lielvārdē, Preiļos, Saldū un Talsos 1.-9.klašu grupā skolēnu skaitam būs jābūt 60, bet 10.-12.klašu grupā – 120 skolēni. Piepilsētās un ciematos 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, 7.-9.klašu grupā – 45, bet 10.-12.klašu grupā – 60 skolēni. Lauku teritorijās un mazapdzīvotās teritorijās skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā – 60. Pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9.klasei nosaka pašvaldības, taču 10.-12.klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem.
Nevienā klašu grupā nebūs atļauts organizēt apvienotās klases, izņemot skolās, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas metodes.
Vērtējot vidējo skolēnu skaitu konkrētā klašu grupā par pēdējiem trim mācību gadiem, 1.-6.klašu grupā pieļaujama 25% izglītojamo skaita svārstība no noteiktā minimālā izglītojamo skaita klašu grupā, bet 7.-9. un 10.-12.klašu posmos – 10% izglītojamo skaita svārstība no noteiktā minimālā izglītojamo skaita klašu grupā. Lēmums par izglītības iestādes saglabāšanu esošajā pakāpē vai tās reorganizāciju dibinātājam gan jāpieņem, izvērtējot demogrāfisko un iedzīvotāju migrācijas situāciju administratīvajā teritorijā.
Plānojot ilgtspējīgu izglītības ekosistēmu, pašvaldībām būs jālemj par izglītības iestāžu tīkla modeli, piemēram, sākumskola (1.-6.klase) un pamatskola un vidusskola (7.-12.klase), pamatskola (1.-9.klase) un vidusskola (10.-12.klase) vai izglītības iestāžu “klasteris”, kad vienā izglītības iestādē ir vairākas programmas īstenošanas vietas. Arī lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju pieņems izglītības iestādes dibinātājs. Pašvaldībām būs jādomā, vai izglītības iestādei samazināt pakāpi, vai to slēgt vai apvienot ar citu izglītības iestādi. Vadlīnijas par izglītības iestāžu reorganizācijas modeļiem, to priekšrocībām un trūkumiem pašvaldībām varētu būt pieejamas no decembra vidus.
IZM apņēmusies līdz 2024.gada 15.janvārim izveidot pašvaldības izglītības ekosistēmu, nosakot nepieciešamo darbību un lēmumu grafiku, “pamatotus īpašus izņēmuma gadījumus” un investīciju finansējuma kalendāro grafiku un avotus, precizējot vai izstrādājot jaunas pašvaldību izglītības attīstības stratēģijas. Tāpat līdz tam iecerēts saskaņot izglītojamo un pedagogu mobilitātes iespējas, kā arī izvērtēt nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai un vienoties par grozījumiem pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtībā.
Kvantitatīvie kritēriji par skolēnu skaitu klašu grupās atkarībā no urbanizācijas līmeņa attiektos uz vispārējās izglītības programmām, kas tiek īstenotas klātienē. Līdz 15.decembrim IZM veiks novērtējumu attiecībā uz kvantitatīvo kritēriju piemērošanu izglītības iestādēm, kas īsteno tālmācības un neklātienes izglītības programmas, kā arī uz valsts augstskolu dibinātām vispārējās vidējās izglītības iestādēm un vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.
Ja izglītības iestāde nesasniegs kvantitatīvos kritērijus, būs jāizvērtē sasniedzamība – ja skola nepieciešama pieejamības dēļ, tad tā netiktu reorganizēta. Gadījumos, ja skolēnu skaits izglītības iestādē konkrētā klašu grupā neatbilst noteiktajam, jo sasniegta mācību telpu maksimālā kapacitāte, finansējums izglītības iestādei netiks ierobežots.
Informatīvajā ziņojumā vēl joprojām neparādās detalizēti aprēķini par kvantitatīvo kritēriju ieviešanas ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem. Ministrija skaidro, ka tie tikšot sagatavoti, kad būs izveidota efektīva vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla karte visās pašvaldībās, saskaņotas skolēnu mobilitātes iespējas, kā arī izvērtētas nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei skolēnu pārvadājumiem un izglītības infrastruktūras paplašināšanai.
Atbilstoši IZM redzējumam, administratīva skolu tīkla pilnveide būs efektīva tikai, ja tiks pārskatīts un veidots uz izglītības mērķiem vērsts finansēšanas modelis, kurā izglītības iestādes saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajam izglītības programmas izmaksām. Tāpēc ziņojumā arī raksturots jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” koncepts. Tas paredz “līdzvērtīgu finansējuma apmēru līdzīgām izglītības iestādēm visā valsts teritorijā” – valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pedagogu atalgojumam tiks piešķirts tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi.
Ja izglītības iestāde neatbildīs uzskaitītajiem kritērijiem pamatizglītības posmā, valsts finansējums tiks samazināts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju konkrētā klašu grupā, un starpību būs nepieciešams līdzfinansēt no dibinātāja līdzekļiem. Tikmēr vidējās izglītības posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts, attiecīgi programmu īstenošanai nepieciešamais finansējums pilnā apmērā būs jāsedz dibinātājam. Vienlaikus informatīvajā ziņojumā vēl joprojām iekļauta tikai iecere par finansēšanas modeli.
IZM apņēmusies līdz šī gada nogalei pilnveidot un detalizēti izstrādāt finansēšanas modeli vispārējās izglītības programmām pirmsskolā un vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, bet līdz 2024.gada 31.janvārim – profesionāli orientēta virziena pamatizglītības un vidējās izglītības programmām un izglītības iestādēm, kas nodrošina izglītību ieslodzījuma vietās, kā arī speciālajā izglītībā, tālmācības un neklātienes izglītības vispārējās izglītības programmām, izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.
IZM redzējumu skolu tīkla sakārtošanai līdz šim kritizējuši vairāki pašvaldību pārstāvji. Lielākās diskusijas līdz šim bijušas par ministrijas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz 7.-9.klašu grupu – pašvaldību ieskatā, iecerētā minimālā skolēnu skaita dēļ vairākas pamatskolas un vidusskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, jo nespēs atbilst kritērijiem.
