Ukrainas bēgļu bērnu izglītošanā Latvijā tiks piesaistīti arī ukraiņu pedagogi, kas strādās latviešu skolās kā pedagogu palīgi, Izglītības un zinātnes (IZM) preses konferencē par izglītības aktualitātēm 2022./2023.mācību gadā informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Stāstot par Ukrainas bēgļu bērnu uzņemšanu nākamajā mācību gadā, ministre skaidroja, ka katrā izglītības iestādē tiks veidota individuāla sistēma, kā integrēt ukraiņu skolēnus latviešu skolās.
Ņemot vērā jau īstenotos integrācijas pasākumus, piemēram Valsts Izglītības satura centra (VISC) veidotās integrācijas nometnes, Muižniece uzskata, ka ukraiņu bērni būs gatavi sākt mācības latviešu skolās. Tomēr tas, kā šiem bērniem izdosies integrācija un mācības, esot atkarīgs no izglītības iestādes spējām pieņemt un atbalstīt šos bērnus.
Kā ziņots, noslēdzoties mācību gadam, Latvijas izglītības iestādes apmeklēja 4144 Ukrainas kara bēgļi.
2815 ukraiņu skolēni mācījās vispārējās izglītības skolās, tostarp 1336 skolēni mācījās mazākumtautību skolu programmās un 1473 skolēni – programmās valsts valodā. Savukārt seši skolēni mācījās citas kategorijas vispārējās izglītības iestādēs.
1329 ukraiņu bērni apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādes, tostarp 398 skolēni – mazākumtautību programmas, bet 927 – programmas latviešu valodā. Savukārt četri bērni apmeklēja citas kategorijas pirmsskolas izglītības iestādes.
Šovasar visā Latvijā tika organizētas vairāk nekā 30 latviešu valodas veicināšanas nometnes ukraiņu un latviešu skolēniem.
Nometnes norisinājās Aizkraukles, Alūksnes, Ādažu, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Ķekavas, Limbažu, Ludzas, Mārupes, Ogres, Olaines, Rēzeknes, Ropažu, Salaspils, Saldus, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Varakļānu novadā, kā arī Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā un Ventspilī.
LETA