Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Izstrādāts pašpalīdzības tests “sos.drossinternets.lv”, lai atpazītu bērnu pavedināšanu internetā

Publicitātes foto.

Atzīmējot Drošāka interneta dienu, kas ir 8.februārī, Latvijā šogad uzmanība tika pievērsta bērnu pavedināšanai internetā, jo strauji pieaug “drossinternets.lv” reģistrēto ziņojumu skaits par bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pavedināšanu saturošu materiālu apriti internetā, kā arī par šāda nelegālā satura glabāšanu uz serveriem Latvijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Reaģējot uz problemātiku, Latvijas Drošāka interneta centrs (“drossinternets.lv”), Valsts policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aizsāk izglītojošu kampaņu “Bīstamā draudzība internetā!”. Tās laikā bērni un jaunieši, kā arī vecāki un pedagogi ir aicināti aizpildīt ekspertu izstrādāto pašpalīdzības testu “sos.drossinternets.lv”, lai notestētu, cik droša ir bērna draudzība internetā, uzzinātu, kā atpazīt pavedināšanas gadījumus un – kur meklēt palīdzību.

Aizvadītā gada laikā “drossinternets.lv” reģistrēto ziņojumu skaits par bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu internetā saturošu materiālu apriti, kā arī nelegāla satura glabāšanu uz serveriem Latvijā pieaudzis vidēji piecas reizes. 2020. gadā saņemti 3993 ziņojumi, bet 2021. gadā – 22 925. Lielāko daļu gan veido internetā ievietoti bērnu pavedināšanas vai seksuālu izmantošanu saturoši materiāli, kuru glabāšanai izmantoti serveri Latvijā, kas nenozīmē, ka satura radītāji un cietušie bērni ir no Latvijas. Tomēr eksperti atzīst, ka statistika atklāj globālas problēmas nopietnību un iezīmē starptautiskās tendences – saskaņā ar starptautiskās ziņojumu līniju asociācijas INHOPE datiem kopumā 2020. gadā 50 ziņojumu līnijās visā pasaulē saņemti vairāk nekā 1 miljons 38 tūkstoši ziņojumu, no tiem 267 tūkstoši saturēja bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu internetā.

Latvijas Drošāka interneta centra veiktās aptaujas* dati liecina, ka vecāki uzskata – galvenie iemesli, kādēļ notiek bērnu pavedināšana internetā, ir bērnu pavedinātāju viltība un spēja manipulēt ar bērnu, kā nākamos nozīmīgākos iemeslus minot faktu, ka bērni ir neapdomīgi un viņiem trūkst zināšanu, kā no šādām situācijām izvairīties. Tāpat tiek norādīts uz pašu vecāku atbildību, atzīstot, ka bieži bērnu darbības internetā netiek pietiekami uzraudzītas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska stāsta, ka kampaņa “Bīstamā draudzība internetā” vērsta gan uz bērnu, gan vecāku zināšanu paplašināšanu, sniedzot praktisku informāciju, kā atpazīt, vai pret bērnu ir veikts likumpārkāpums, kā runāt ar bērnu par pavedināšanas risku internetā, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību. “Draudzību veidošana internetā ir lielisks veids, kā atrast jaunus domubiedrus, socializēties un paplašināt savu redzesloku. Tomēr, ne viss internetā ir tā, kā tas izskatās, un ne visi interneta lietotāji ir ar labiem nodomiem. Turklāt jāņem vērā, ka ne vienmēr statistika atspoguļo pilnīgu informāciju par seksuāla rakstura noziegumiem internetā, jo ne visi gadījumi nonāk speciālistu redzeslokā un ne vienmēr bērni saprot, ka kļuvuši par pavedināšanas upuriem, tāpēc es ceru, ka izstrādātais tests sos.drossinternets.lv un tā anonīmā aizpildīšana palīdzēs nojaust noklusēto gadījumu apmērus, savukārt preventīvais darbs novērsīs potenciālos gadījumus nākotnē,” stāsta M. Katkovska.

Latvijas Drošāka interneta centra, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Valsts policijas pieredze liecina, ka visbiežāk bērni sākotnēji tiek uzrunāti populārākajos sociālajos tīklos vai spēļu platformās un pēc tam tiek pārvilināti uz mazāk kontrolētām platformām, lai turpinātu ar bērnu saraksti, foto apmaiņu un video saziņu.

“Lielā skaitā gadījumu saturu ir radījuši paši bērni, sevi fotografējot, filmējot un kādam nosūtot materiālus, vai arī video platformās sarunājoties ar kādu un atkailinoties kameras priekšā. Dažreiz bērni to dara pēc savas iniciatīvas, dažreiz pēc internetā iepazītas personas lūguma. Bērns, kuram nav pietiekamas zināšanas, šīm provokācijām arī ļaujas. Komunikācijas gaitā noziedznieki parasti cenšas radīt labvēlīgu, draudzīgu gaisotni, uzslavē, iedrošina, izsaka komplimentus. Taču pēc pirmās kailbildes saņemšanas, komunikācijas stils mainās, noziedznieki kļūst uzstājīgi, pieprasa izgatavot un nosūtīt jaunus foto, draudot pretējā gadījumā izplatīt iepriekš atsūtīto foto internetā vai nosūtīt to draugiem un radiniekiem. Diemžēl ne vienmēr bērns jau sākotnējā stadijā apzinās, ka ir kļuvis par pavedināšanas upuri un kautrējas par to runāt. Arī ģimeņu reakcija uz notikušo var būt dažāda, nereti vainojot bērnu. Līdz ar to mums kopīgi ir jādara viss, lai gan bērnam, kurš ir saskāries ar pavedināšanu internetā, gan viņa vecākiem būtu ne tikai izpratne un zināšanas, bet arī skaidrs rīcības algoritms kā rīkoties šādās situācijās,” norāda Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Raksturojot bērnu pavedināšanas internetā ietekmi uz bērnu un pusaudžu tālāko attīstību, eksperti norāda, ka, saskaroties ar pavedināšanu internetā, bērnam var rasties virkne negatīvu, spēcīgu emociju, piemēram, kauns, vainas sajūta, bezspēcība, bailes, trauksme, arī dusmas, kas traucē bērnam meklēt palīdzību.

“Nereti bērns jūtas viens un izmisis, jo nespēj izkļūt no draudu un prasību loka – vienreiz iekrītot noziedznieku lamatās, bērni mēdz turpināt izpildīt viņu prasības, lai neviens par to neuzzinātu. Piedzīvotais var izmainīt bērna uztveri par sevi un apkārtējo pasauli, par drošību, raisot šaubas un bažas par cilvēkiem un veicinot vēlmi emocionāli norobežoties vai distancēties, neuzticēties, lai vēlreiz nepiedzīvotu sāpīgo pieredzi. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi, lai gan bērni, gan vecāki un pedagogi būtu zinoši un spētu laikus atpazīt ļaundarus,” stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Gunita Kovaļevska.

Kā rīkoties, saskaroties ar pavedināšanu internetā un – kur meklēt palīdzību?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ja rodas aizdomas, ka notikusi bērna pavedināšana internetā, neizdzēsiet saraksti un sociālā tīkla profilu, saglabājiet visus pieejamos pierādījumus. Vērsieties pēc palīdzības, zvanot pa Uzticības tālruni 116111 , sazinieties ar “drossinternets.lv” vai Valsts policiju. Atpazīt bērna pavedināšanu internetā un uzzināt, kā rīkoties, iespējams, arī aizpildot pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv.

*Aptauja veikta 2022. gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptaujā piedalījušies 702 vecāki, kuriem ir bērni vecumā no 7-17 gadiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.