Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Komentārs: Kā racionāli samazināt minerālmēslojuma izmantošanu lauksaimniecībā

Andis Lazdiņš. Foto: “Facebook.com/Latvijaszinatnuakademija”.

Vērtējot aizvadīto desmitgadi Eiropas Kopējā lauksaimniecības politikā, grūti nepamanīt politiskus plānus radikāliem augsnes mēslojuma ierobežojumiem. Jāatzīmē, ka tieši ar mēslojumu ir saistīta potenciālā ražība un iespēja vienotajai Eiropai pašai sevi pabarot arī turpmāk. Šogad, ņemot vērā starptautisko situāciju, būtiski saasinājušies gan jautājumi par minerālmēslojuma pieejamību, t.sk. pēc cenu pieauguma, gan prognozējamo lauksaimniecības ražas piedāvājumu pasaules tirgū rudenī. Šajos apstākļos vēlos pievērst sabiedrības uzmanību biooglēm (“bio-char”) – Latvijas vietējam atjaunojamajam resursam, kas var būtiski samazināt nepieciešamo minerālmēslojuma daudzumu, uzlabot augsnes īpašības un veicināt ražību. Bioogles ir izmantojamas gan lauksaimniecībā, gan istabas augkopībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bioogles – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Latvija atrodas klimata joslā, kur ir bieži nokrišņi, kā rezultātā augsnē barības vielas neuzkrājas, bet tiek izskalotas no augsnes. Tas attiecas arī uz minerālmēslu un organiskā mēslojuma izmantošanu, līdz ar ko lauksaimniekiem un augkopjiem rodas izaicinājumi – kā ievērot vides aizsardzības normatīvus šodien un turpmāk, no vienas puses, bet no otras – nodrošināt atbilstošu ražību, saglabājot ekonomiski pamatotu saimniekošanu. Ņemot vērā minēto, jāuzsver, ka Latvijas augsne ir lieliski piemērota bioogļu izmantošanai. Jo vairāk bioogļu būs augsnē, jo mazāk barības vielu izskalosies. Bioogļu izmantošana Eiropas mērenā klimata joslā ir svarīgāka un lietderīgāka nekā Arāla jūras baseina apgabalā, Eifratas un Nīlas ielejās un citos reģionos, kuros ir problēmas ar augsnes sasāļošanos un sablīvēšanos.

Interesanti, ka bioogles pozitīvās īpašības pazina vēl senie līdumnieki visā pasaulē. Kaut bioogļu izmantošana mūsdienās Latvijā ir jaunums, to lauksaimniecības nolūkos ir izmantojuši gan mūsu senči, lienot līdumus, gan maiju ciltis, mērķtiecīgi palielinot lauksaimniecības zemju auglību. Vēl šodien, 500 gadus vēlāk, maijiem reiz piederošajās teritorijās augsnes sastāvā ir atrodamas ogles, kas bija viens no maiju augsnes auglības uzlabošanas elementiem. Proti, viens no būtiskākajiem bioogļu plusiem ir to spēja ilglaicīgi uzglabāties augsnē. Mūsdienās bioogles visvairāk patērē ASV (25 % no pasaules tirgus), savukārt Eiropā tā vispopulārākā ir Vācijā un Somijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bioogles iegūst, dedzinot organiskas izcelsmes produktus (visbiežāk koksni) bezskābekļa jeb anaerobos apstākļos augstā temperatūrā (100-1000℃). Zemākā temperatūrā (līdz 300℃) iegūst. t.s. torificēto koksni, kas saglabā plastiskumu, tāpēc to var granulēt. Torificētas koksnes ražošana ir tehnoloģiski vienkāršāka un mazāk prasīga pret izejvielu kvalitāti. Faktiski bioogles ar salīdzinoši nelieliem pielāgojumiem spēj ražot ikviena kokogļu fabrika, kas gatavo produkciju grilēšanas cienītājiem. Bioogles uzlabo augsnes porainību, un augu saknēm ir vieglāk izspiesties cauri zemei. Sajaukumā ar minerālvielām bioogles palīdz uzsūkt augsnei nepieciešamo mikroelementus un pēc tam pakāpeniski tos atdot, ilgstoši funkcionējot kā augsnes uzlabotājam un ļaujot augam dabiski izvēlēties konkrētajā brīdi tieši tam nepieciešamās vielas. Tas ļauj lauksaimniekiem ievērojami samazināt izmantotā minerālmēslojuma daudzumu un pasargāt vidi, īpaši lauku tuvumā esošās upes no piesārņojuma, barības vielām izskalojoties ūdenskrātuvēs. Palielinot ūdens saistīšanas spēju, augsnē iestrādātas bioogles palīdz augiem arī labāk pārciest sausuma periodus.

Svarīgi, ka, pieaugot oglekļa uzkrājumam augsnē, proporcionāli samazinās augsnes radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Nelielas bioogļu piedevas samazina slāpekļa oksīda (N2O) un metāna (CH4) emisijas, kas rada lielāku siltumnīcefektu nekā CO2. Minētās bioogļu priekšrocības var palīdzēt Latvijas lauksaimniekiem izpildīt Eiropas Komisijas izvirzītās klimata pārmaiņu mazināšanas saistības lauksaimniecības un zemes sektoros.

Bioogļu ražošanas un izmantošanas perspektīvas Latvijā

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdz šim plašam bioogļu pielietojumam Latvijas integrētajās lauku saimniecībās nav bijusi izteikta ekonomiskā argumentācija. Raugoties caur ekonomiskā izdevīguma prizmu, situācija strauji mainās. Atbilstoši biedrības Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sniegtajiem datiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, piemēram, amonija nitrāta cena ir trīskāršojusies, bet fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies, un sakarā ar notikumiem Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, visticamāk, mēslojuma cenas turpinās augt. Šādas izmaksu izmaiņas motivēs Latvijas lauksaimniekus meklēt veidus, kā samazināt mēslojuma izlietojumu, vienlaicīgi saglabājot augstu ražību.

Rūpējoties par bioogļu ražošanas un izmantošanas attīstību Latvijā, nepieciešams valsts atbalsts zinātniska pamatojuma izstrādāšanai bioogļu ražošanai un izmantošanai, no kā ieguvēji būtu ne tikai lauksaimnieki, bet arī mežkopji, kā arī dārzu un parku apsaimniekotāji, kas iegūs jaunu tirgu mazāk vērtīgajiem koksnes produktiem (mežizstrādes atliekām, celmiem, dārzos un parkos savāktajai biomasai). Turklāt celmu izmantošana palīdzētu arī cīņā ar vienu no lielākajiem mežkopības mūsdienu izaicinājumiem – trupi, kas pēc slimā koka nociršanas saglabājas tā celmā. Proti, nepieciešams izstrādāt valstiska līmeņa pamatojumu bioogļu izmantošanai, kas palīdzētu ieviest kompensācijas mehānismu tiem uzņēmējiem, kas ar šī produkta palīdzību samazinātu minerālmēslu izmantošanu un to ieskalošanos ūdenskrātuvēs. Nepieciešams precizēt korelāciju starp augsnē iestrādāto bioogļu daudzumu un ietekmes uz vidi samazinājumu. Tādā veidā tiktu samazināts ne vien piesārņojuma līmenis Latvijas ezeros un upēs, bet arī Baltijas jūrā. Aicinu padomāt arī par valstiski atbalstītu izglītojošo kampaņu, kas informētu kā nozares profesionāļus, tā arī sabiedrību kopumā par bioogļu pozitīvajām īpašībām un tās pieejamību Latvijā.

Kopumā bioogles ir perspektīvs, Latvijas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nozīmīgs produkts, kas var veicināt minerālmēslojuma izmantošanas samazinājumu un visu procesā iesaistīto uzņēmumu attīstību, vienlaicīgi saudzējot Latvijas dabu.

– Dr.silv., Mg.biol. Andis Lazdiņš, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.