Inita Savicka
VĒRIENĪGI. EMOCIONĀLI. SKAISTI. Pagājušās nedēļas nogalē Gulbenes sporta centrā norisinājās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru modelēšanas koncerts “Tā radās skaņa”. Piedalījās pūtēju orķestri no Vidzemes un Latgales novadiem. Kopā – 18 kolektīvi, starp tiem arī Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris.
“Varam droši teikt, ka 2025.gada vasarā paredzētie XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Gulbenē ir ieskandināti ar varenu pūtēju orķestru muzicēšanu, jo 6.aprīlī Gulbenes sporta centrā notika pūtēju orķestru modelēšanas koncerts “Tā radās skaņa”,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Maija Skopāne.
Modelēšanas koncerti kā pieturas punkti
M.Skopāne stāsta, ka modelēšanas koncerti paredzēti kā pieturas punkti, lai mākslinieki saprastu un izmēģinātu, kā vislabāk sagatavoties lielajam koncertam svētku laikā 2025.gada 10.jūlijā Rīgā. Pie mums, Gulbenē, koncertā piedalījās 18 pūtēju orķestri no Vidzemes un Latgales novadiem, koporķestrī muzicēja 565 dalībnieki.
Mūsu novadu pārstāvēja Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris diriģenta Jolanda Andževa vadībā. Par koncerta māksliniecisko koncepciju un režiju gādāja Valsts izglītības satura centrs, režisore Inga Krišāne, vecākais eksperts Egils Šķetris, skaņdarba “Atmostas Baltija” solo izpildīja mums zināmi solisti Sabīne Krilova-Šmite, Normunds Mazūrs, Krišjānis Upāns. Par skaņas tapšanu vēstīja Gulbenes vidusskolas skolnieces Sandra Beča, Zane Salmiņa, Luīze Rauza, Līga Belova.
“XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki plānoti jau nākamajā vasarā, tāpēc katru mācību gadu kolektīviem jāpiedalās repertuāra pārbaudes skatēs, to šajā mācību gadā jau ir izturējuši Gulbenes novada izglītības iestāžu kori, 11.aprīlī savu ceļu uz svētkiem ar repertuāra pārbaudes skati uzsāks Gulbenes novada skolēnu deju kolektīvi. Paldies skolotājiem, skolēniem, vecākiem, par ieguldīto laiku un enerģiju, kopjot un uzturot mūsu nacionālās vērtības!” uzsver M.Skopāne.
Orķestrī – daudz jaunu bērnu
Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestra vadītājs Jolands Andževs “Dzirkstelei” atzīst, ka pasākums bija grandiozs.
“Tikpat kā vietas visiem pietrūka sporta centrā! Tik vērienīgs pūtēju orķestru koncerts Gulbenē ir bijis pirms kādiem pieciem gadiem. Toreiz arī notika sporta centrā. Viss bija skanīgi, jo bērni, kas pirmo gadu spēlē orķestrī, bija ļoti pacilāti, piedaloties šajā koncertā. Orķestra sastāvs ir pietiekams. Tajā ir vairāk nekā 30 bērni. Orķestrī spēlē 2. līdz 6.klases bērni, jo pūtējiem ir sešas klases mūzikas skolā un sāk spēlēt jau no 2.klases. Orķestris sanāk kopā divas reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās, un mēs cītīgi mēģinām. Prieks, ka orķestrī šogad nākuši klāt daudzi jauni bērni, tāpēc mēs sākām gatavošanos gandrīz no nulles, un ar katru gadu šie bērni kļūs spēcīgāki. Tas ir labi. Labākie pēc tam turpina spēlēt Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestrī. Jaunatnes orķestri iedalās četrās grupās: A grupa ir augstākā, B grupa – vidējā, kurā esam arī mēs, un zemākas vēl ir C un D grupas. Mēs jau pirms šī koncerta piedalījāmies konkursā Madonā, kur arī sabrauca pūtēju orķestri no Vidzemes un Latgales, un tur gan vērtēja ar punktiem. Saņēmām 41,87 punktus, tas ir samērā labs rezultāts, jo iepriekšējā gadā saņēmām mazāk punktu. Šis konkurss bija visām grupām, un rezultāts – vairāk pašu zināšanai, jo visi brauksim uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Svētku programma ir plaša, un atskaņosim visus skaņdarbus, ko spēlējām sestdien koncertā. Divus skaņdarbus nobeigumā spēlējām visi kopā. Skaņdarbu “Atmostas Baltija” dziedāja arī mūsu Sabīne Krilova-Šmite, Normunds Mazūrs un Krišjānis Upāns,” stāsta J.Andževs.
S.Krilova-Šmite “Dzirkstelei” atzīst, ka viņu piedalīties šajā koncertā aicināja N.Mazūrs, un par to viņa ir ļoti pateicīga.
“Brīnišķīgā dziesma “Atmostas Baltija” ir patriotiska, un prieks, ka caur šo dziesmu arī jaunieši, skolēni iepazīst vēstures notikumus, kāpēc tika radīta šī dziesma, kāpēc tā tika atskaņota, tās nozīmi, un īpaši šobrīd tas ir ļoti būtiski un nozīmīgi. Man bija izaicinājums – dziedāt lietuviešu valodā. Par to biju ļoti priecīga, jo es divus gadus mācījos Lietuvas teātra un mūzikas akadēmijā, iegūstot maģistra grādu mūzikā, un man ir nelielas priekšzināšanas par lietuviešu valodu. Pirms tam arī biju dziedājusi lietuviešu valodā, līdz ar to man tas lielas pūles nesagādāja. Drīzāk tas bija interesanti, aizraujoši, jo atkal varēju sevi izaicināt. Lieliska sadziedāšanās kopā ar Normundu Mazūru un Krišjāni Upānu. Pasākums bija vērienīgs un ļoti labi organizēts. Jaunieši, skolēni, arī mūsu mūzikas skolas orķestris Jolanda Andževa vadībā tiešām ļoti labi sevi parādīja. Tie bija īsti mūzikas svētki!” uzsver S.Krilova-Šmite.
