Gulbenes muzejā skatāmi Jansonu ģimenes divu paaudžu mākslas darbi

Līdz 15.aprīlim Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā var apskatīt rīdzinieku Jansonu ģimenes veidoto glezniecības, grafikas, foto, video, tekstila, stikla un tēlniecības darbu izstādi “Saikne”.

Muzeja mākslas eksperts Ivars Vecāns saka: “Reti kad vienā izstādē var redzēt tik daudz dažādu mākslas darbu. Parasti tas nav iespējams. Bet te ir ģimene divās paaudzēs, un visi viņi mākslinieki. Latvijā mākslinieku ir daudz, bet tāda kompānija ģimenes sastāvā ir tomēr retums.”

Toņa noteicēji šajā tandēmā ir laulātie draugi interjera mākslinieki Everita un Guntars Jansoni. Viņa šobrīd Mākslas akadēmijā papildus maģistratūrā studē stikla mākslu, bet viņš jau ir ieguvis maģistra grādu vides mākslā, strādā par arhitektu vēsturisko celtņu atjaunošanas projektos. “Guntars pārzina visas Latvijas muižas un pilis. Ir tās visas, kā saka, izložņājis. Bet Everita ir eksperimentētāja mākslā, tekstilmākslā, arī ar stiklu, kas ir tāds cimperlīgs materiāls un reizē ļoti nopietns,” uzsver I.Vecāns.

Guntars pats saka, ka viņam māksla top starp arhitekta darbdienām, jo diemžēl laika ir tik, cik ir. Viņa secinājums: “Dievu nevar pārspļaut. Tur pārklājas dimensijas.” Mākslinieks ir vizuāli fiksējis to, ko redz vecajās muižās un pilīs. Viņu aizrauj detaļas. Viņam šis iespaidu digitalizācijas periods kvalitatīvi esot sācies ar 2007.gadu un turpinās joprojām. Izstādē var aplūkot Guntara fotogrāfijas, kuras izceļ to, kam cits būtu pagājis garām.

Savukārt Everita stāsta, ka pirmoreiz Mākslas akadēmijā studijas iesākusi vēl pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, bet pabeigusi tās 1995.gadā jau brīvā Latvijā. Viņu iedvesmo lakonisms mākslā. Tas izpaužas Everitas tekstila instalācijā “Deviņi”, kas muzejā ģimenes darbu ekspozīcijā ir centrālā ass. Tie ir linu krekli, kuri cieši sasaistīti, jo tur, kur beidzas viena piedurkne, sākas otra krekla piedurkne. Māksliniece teic – tā ir viņas asociācija ar atmodas laiku, ar Baltijas ceļu. “Mēs it kā esam katrs par sevi, tomēr reizē esam saistīti ar smalkām saitēm,” viņa saka un piebilst, ka arī tagad cilvēkiem ir jāturas plecu pie pleca kaut vai Ukrainas skaudro notikumu sakarā. Bet par rotaļām ar stiklu Everita saka tā: “Viņu var cept, vārīt, var dauzīt, kausēt, printēt, spoguļus veidot – tā ir vesela pasaule.”

Jansonu vecākā meita Rute Marta šobrīd studē profesionālās doktorantūras programmā. Viņa ir vizuālā māksliniece, darbojas performances mākslā. Muzejā ir skatāmi viņas veidotie videomateriāli, kas piešķir izstādei tehnoloģiski mūsdienīgu noti. “Viņa arī glezno,” piebilst I.Vecāns. Rute Marta teic – izstāde devusi iespēju vizualizēt tās saites, kuras ģimeni vieno diendienā. Viņa tās dēvē par estētiskajām saitēm. Pašu jauno mākslinieci īpaši interesējot tieši ķermeniskās un ainaviskās izjūtas, kas reizēm saplūst un arī izpaužas viņas gleznās.

Savukārt Jansonu ģimenes atvase Zelda Viktorija šogad beigs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolu, viņu aizrauj grafika. “Viņai patīk savaldīt līnijas, krāsu laukumus un veidot ilustrācijas,” komentē I.Vecāns. “Tēmas tiešām ļoti pārklājas,” saka Zelda Viktorija, bet piebilst – katram ģimenē ir savs ceļš mākslā.

+ 11