Nākotnes sapnis ir par defilē programmas iestudēšanu
Jauno mācību gadu ar intensīviem mēģinājumiem, ar koncertiem ir uzsācis Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris, kura diriģents – Jolands Andževs un mākslinieciskais vadītājs – Jānis Dimants. 17.decembrī novada kultūras centrā orķestris muzicēs mūzikas skolas rīkotajā koncertā.
J.Andževs “Dzirkstelei” saka – šis aizejošais 2024.gads orķestrim ir bijis un ir rosīgs. Saņemts arī augsts novērtējums – kolektīvs izvirzīts dalībai XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2025.gadā. Šī iespēja godam izcīnīta, pavasarī Madonā piedaloties izglītības iestāžu pūtēju orķestru Vidzemes skatē un saņemot 1.pakāpes diplomu (iegūti 41,87 punkti no 50 iespējamajiem).
Lepni par orķestra mēģinājumu telpām
“Gulbenes jaunizveidotajā radošo iniciatīvu centrā speciāli mums mēģinājumiem ir izveidotas telpas,” saka J.Andževs. Pilnā sastāvā 35 zēni un meitenes muzicē Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestrī. Viņiem talkā nāk arī pedagogi – Inga Driķe, Kaspars Ābeltiņš. “Pūtēju orķestris ir mūzikas skolas vizītkarte,” “Dzirkstelei” saka J.Dimants. Viņš gan kolēģiem, gan audzēkņiem ir liela autoritāte, jo 30 gadus Rīgā ir muzicējis simfoniskā orķestra sastāvā. Taču pirmos soļus mūzikā viņš kā bērns tika sācis tieši Gulbenes mūzikas skolā un skolotājs Donāts Veikšāns bijis tas, kurš mudinājis iet tālāk mācīties uz Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu.
J.Andževs septīto gadu ir Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestra diriģents, pārņemot stafeti no D.Veikšāna. “Pats savulaik esmu beidzis Gulbenes mūzikas skolu. Mans skolotājs pūšamo instrumentu klasē bija Vilnis Rubenis. Tiku spēlējis arī Gulbenes pūtēju orķestrī “Degsme” pie D.Veikšāna,” stāsta J.Andževs. I.Driķe kopā ar mūzikas skolas pūtēju orķestri ir jau 45.gadu un mūzikai pusaudzes gados pievērsusies pēc D.Veikšāna rosinājuma.
Bērni vēlas būt orķestra sastāvā
Savulaik Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestrim ir bijusi defilē programma. Tas nozīmē muzicēšanas prasmju savienošanu ar saskaņotu kustību programmu. Šobrīd, kā J.Dimants saka, nav pedagoga, kurš varētu iemācīt defilēšanu. “Tur ir vajadzīgas ļoti specifiskas zināšanas,” viņš skaidro. Tajā pašā laikā J.Dimants saka, ka ideja atmesta nav. Tomēr galvenais ir uzturēt bērnos un jauniešos vēlmi nākt uz orķestri, būt šajā kolektīvā. J.Dimants teic, ka paši mazākie, kuri vēl apgūst pirmās iemaņas muzicēšanā, kolektīva sastāvā vēro pārējos un pamazām izaug līdzi citiem. I.Driķe ieminas: “Ir meitene vārdā Laura no mūzikas skolas 1.klases, kura nevarēja vien sagaidīt brīdi, kad tiks uzņemta orķestrī. Un ir tikusi!” J.Dimants šajā sakarā teic: “Bērniņ, nāc sēdi un klausies!” I.Driķe piebilst, ka paši mazākie spēlē ne jau pēc notīm, bet zina no galvas. Katrs orķestra dalībnieks pedagogiem ir svarīgs, cienīts un lolots. “Ļoti labi ir tas, ka orķestrī bērni var spēlēt kopā ar pedagogiem. Gan pūtēji, gan sitamo instrumentu klases dalībnieki. Bērni redz un dzird, kā ir jāmuzicē. Tā ir lieta, kas audzēkņus uzreiz velk uz priekšu. Atnāk spēlēt skolotājs Egons Kliesmets. Puikas uzreiz dzird, kā trompetei ir jāskan,” saka J.Dimants.
Reklāma