Diāna Lozko
Gulbenes novada bibliotēkas kāpņu telpā starp pirmo un otro stāvu izvietota jauna izstāde – “Gulbenes puses ļaudis senajās fotogrāfijās”.
Izstādē skatāmas 19 Gulbenes ļaužu fotogrāfijas, kas tapušas laika posmā no 20.gadsimta sākuma līdz 1940.gadiem un atrodas bibliotēkas krājumā.
Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības lasītavas darbiniece Sanita Jurkāne stāsta, ka fotogrāfijās redzami dažādu profesiju pārstāvji no Gulbenes novada: telefoniste, bibliotekāre, sabiedriskais darbinieks, aptiekas pārdevēja, skolotāji, kā arī ģimeņu un individuālās portretu bildes.
“Katram cilvēkam ir savs dzīvesstāsts – cik daudz un kā tas tiek piefiksēts, ir cita lieta. Esam priecīgi par ikvienu fotogrāfiju, kur cilvēki ir atpazīstami. Bibliotēkas krājumā ir daudz fotogrāfiju arī ar nezināmiem cilvēkiem. Esam domājuši, ka varbūt izstādēs turpmāk jāliek arī šādi portreti – ja nu kāds ierauga un atpazīst savas dzimtas ļaudis,” saka S.Jurkāne.
Izstādē skatāmajās bildēs redzama Emma Zālīte, pazīstama arī kā rakstniece Birzmaliete, dzimusi Galgauskas pagasta “Birzmalās”. “Viņas pseidonīms, visticamāk, aizgūts no māju nosaukuma. Emma 12 gadus strādājusi par pārdevēju provizora Ernesta Stamberga aptiekā Dzelzceļa ielā. Vēlāk kopā ar māsu nopirkusi Kūšilu mājas Gulbenes piepilsētā,” stāsta S.Jurkāne.
Vēl kādā bildē redzama Vilma Kupča, Gulbenes pilsētas domes darbiniece, pirmā bibliotekāre. 1939.gada laikraksta “Gulbenes Balss” baznīcas ziņās lasāms, ka salaulāta ar Albertu Mežsargu no Gulbenes. “Vēlāk presē lasām, ka viņa turpinājusi mācīties bibliotēku jomā, jo pilsētas pārvalde komandējusi uz bibliotekāru un arhivāru kursiem,” stāsta S.Jurkāne.
Viņa atzīst, ka daudzās fotogrāfijās redzami cilvēki, kuriem ir bijuši arī skaudri likteņi. “Vilberts Krasnais, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks, izdevuma “Latviešu kolonijas” autors, 1941.gada 14.jūnijā tika izsūtīts. Viņš bija sabiedriski aktīvs, rīkoja labdarības un kultūras pasākumus, izpelnoties vietējo iedzīvotāju atzinību un cieņu,” stāsta S.Jurkāne.
Lielākā daļa fotogrāfiju jau bija Gulbenes novada bibliotēkas un pagastu bibliotēku novadpētniecības materiālu krājumos. “Ir arī fotogrāfijas, kas ir digitalizētas, izdodot grāmatu, piemēram, par ārstu, valodnieku Alfrēdu Gāteru. Iedzīvotāji nes uz bibliotēku arī savas dzimtas fotogrāfijas, lai dalītos un tās saglabātu digitalizējot,” uzsver S.Jurkāne.
Viņa uzskata, ka ļoti būtiski ir fiksēt savas dzimtas vēsturi ar stāstiem, fotogrāfijām. “Bieži vien tikai vēlākos gados cilvēki attopas, ka daudz ko nav pavaicājuši saviem senčiem. Droši vien jaunībā citas lietas ir aktuālākas. Tāpēc mums pašiem ir jāraksta atmiņas jau šodien, galvenais tās ir piefiksēt un saglabāt. Vislabāk ir vecvecākiem kopā ar mazbērniem ņemt albumu un skatīties, stāstīt, runāties,” teic S.Jurkāne.
Ikviens, kurš vēlas savas dzimtas fotogrāfijas digitalizēt un piekrīt, ka tās tiktu publicētas un izmantotas arī bibliotēkas arhīvā, aicināts ar fotogrāfijām doties uz Gulbenes bibliotēkas lasītavu.
Vairākkārt bibliotēkā ir noritējušas arī dzimtu pētniecības mācības. Nākamās šādas mācības varētu notikt novembrī. “Trīs vakarus sanākušajiem mācām, kā dažādos informācijas avotos meklēt informāciju par dzimtām, kā arī dzimtas koku veidošanu. Arī šajās mācībās interesenti var izveidot nelielu filmu par savu dzimtu vai arī digitalizēt savas dzimtas fotogrāfijas,” informē S.Jurkāne un aicina informācijai par mācībām sekot bibliotēkas tīmekļvietnē.
Zīmīgi, ka novada arhīva veidošana un digitalizēšana palīdz ne tikai novadniekiem, bet arī cilvēkiem no ārzemēm. “Reiz pie mums vērsās kāda kundze no Vācijas, kura vēlējās atrast lauku sētu Gulbenes novadā, kur viņa bērnībā pavadījusi pāris gadus. Kundze nezināja, kur tas atrodas, taču, uzzinot mājvietas nosaukumu, varējām izmantot senās kartes un atrast šo vietu,” atminas S.Jurkāne.
Reklāma