Gulbenes novada dziedātāji pie Brīvības pieminekļa Rīgā izpilda dziesmu “Atmostas Baltija”

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34.gadadienai veltītajās svinībās 4.maijā Brīvības laukumā Rīgā notika Latvijas skolu pūtēju orķestru defilē programma, un mūsu Gulbenes novada dziedātāji Normunds Mazūrs, Krišjānis Upāns un Sabīne Krilova-Šmite pie Brīvības pieminekļa izpildīja dziesmu “Atmostas Baltija” trīs valodās – latviešu, lietuviešu un igauņu.

Šo dziesmu viņi pirmo reizi dziedāja aprīlī, kad Gulbenē norisinājās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru modelēšanas koncerts “Tā radās skaņa”.

N.Mazūrs “Dzirkstelei” stāsta, ka pēc dziedāšanas Gulbenē pagāja neilgs laiks un viņš saņēma telefona zvanu no cilvēkiem, kas rīkoja pasākumu pie Brīvības pieminekļa, kas jautāja, vai nebūtu ar mieru nodziedāt arī 4.maija pasākumā.

“Tas bija pārsteigums! Parasti jau šādos pasākumos aicina māksliniekus ar vārdu. Ilgi nedomājot, vaicāju Sabīnei un Krišjānim, vai viņi var un grib. Viņi uzreiz atsaucās. Stāvot tur, pie pieminekļa, bez burzmas un dziedāt klausītāju pūlim – tās ir neaprakstāmas sajūtas! Tā ir arī liela atbildības sajūta, un diezin vai man vēlreiz būs tāda iespēja, tāpēc to īpaši novērtēju,” saka N.Mazūrs.

K.Upāns šo skaņdarbu izpildīja igauņu valodā. Viņš atzīst, ka tas bija izaicinājums. Pirms tam speciāli mācījies dziedāt šo dziesmu kaimiņu tautas valodā. “Cik izdevās, nezinu. Tas jāpaprasa kādam igaunim, cik precīzi to izdarīju,” smaida K.Upāns. Bet par pašu iespēju dziedāt pie Brīvības pieminekļa Rīgā viņš saka: “Ļoti pacilājoši, kaut kādā ziņā satraukums, atbildība. Spilgts iespaids!”

S.Krilova-Šmite, kura dziedāja lietuviešu valodā, laikrakstam saka, ka šis ir ļoti nozīmīgs notikums gan viņiem visiem kā solistiem, gan tas ir pagodinājums Gulbenes novadam. “Šīs emocijas, kas ir, stāvot pieminekļa pakājē un dziedot dziesmu “Atmostas Baltija” vairāku orķestru pavadībā, ir milzīgs pagodinājums! Tās ir patriotisma jūtas. Ļoti emocionāli! Skaistā dienā, skaistā laikā, brīnišķīgi kolēģi – gan Normunds, gan Krišjānis. Bija lielas ovācijas un aplausi. Es jau teicu, ka dzīvē bieži negadās dziedāt pie Brīvības pieminekļa. Tas ir viens no manas dziedošo notikumu dzīves ļoti emocionālajiem brīžiem. Kas zina, kad vēl būs iespēja dziedāt pie Brīvības pieminekļa. Pēc šīs dziesmas arī nodziedājām valsts himnu, kas bija vēl klāt tāds emocionāls brīdis,” saka S.Krilova-Šmite.