Pagājušajā nedēļā Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā tika atklāta Gulbenes novada cimdu izstāde “Kulainīši un pirkstainieki”. Tajā var aplūkot vairāk nekā 200 cimdu pārus, ko radījušas vairāk nekā 40 autores no Gulbenes novada lietišķās mākslas kolektīviem un individuālas meistares. Izstādes atklāšanā, kurā kopā bija sapulcinātas cimdu adītājas un tika aktualizētas rokdarbu prasmes, piedalījās arī “Dzirkstele”.
Šī cimdu izstāde veltīta cimdu adīšanas prasmju aktualizēšanai un uzturēšanai, cimdam kā kultūras mantojuma vērtībai un mūsu tautas latviskās identitātes kodolam. Izstāde nav stāsts tikai par cimdiem, tas ir stāsts par adītājām, par vēsturi, par mūsdienām, par īpašiem notikumiem un atmiņām. Izstādē skatāmi cimdi, ko radījušas autores no 13 dažādiem Gulbenes novada lietišķās mākslas kolektīviem. Izstādē piedalās arī individuālās meistares ar rakstainiem, filcētiem un vienas adatas pinuma tehnikā darinātiem cimdiem.
Jāceļ cimds saulītē
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja vietniece amatiermākslas jautājumos un kultūras projektos Dārta Vilne, uzrunājot klātesošos, vērsa uzmanību, ka izstāde liek uzdot jautājumu par cimdu lomu mūsdienās. No vienas puses, var teikt, ka vērojama tendence atgriezties pie latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas, to pētniecības, interpretācijām. Bet no otras puses – cimds ikdienas dzīvē zaudējis savu nozīmi.
“Cimda loma vairs nav tādi pati, kā 18. vai 19. gadsimtā. Katra dāma mācēja dziju iegūt, nokrāsot, uzadīt. Tad ienāca rūpnieciskie cimdi. Bet katrs var uzdot sev jautājumu, kāda tad ir cimda loma mūsdienās. Mūsdienās nedaudz atdzimst šī tradīcija – pētām, iedziļināmies, veidojam interpretācijas, bet ikdienas dzīvē cimds tomēr ir zaudējis savu īpašo lomu, tāpēc jums, cimdu adītājām, jāceļ cimds saulītē – jāada, jādāvina, jāstāsta. Lai tas ir krāšņs aksesuārs arī mūsdienās, kas ne tikai silda rokas, bet arī dvēseli. Cimds ir bijis ne tikai praktisks palīgs bargajos ziema salos, bet tas ir bijis īpašs simbols godos. Tas ir mūsu latviskās identitātes apliecinājums,” teica D.Vilne.
Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centra vadītāja Dana Puidze priecājas, ka novada mēroga izstāde atkal ir Lejasciemā. “Mums ir iespēja šīs vērtības redzēt un parādīt tās vietējiem iedzīvotājiem un ciemiņiem. Varam lepoties! Esmu pateicīga ikvienai adītājai un visiem, kas cimdiņus devuši izstādei, lai ir ko skatīt, ir no kā mācīties un iedvesmoties. Liels paldies izstādes iekārtotājām Birutai Akmentiņai un Valentīnai Brūniņai!” uzsvēra Dana.
Ļoti radoši un ļoti prasmīgi
Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” vadītāja B.Akmentiņa pastāstīja, ka novada izstāde gada nogalē – tā jau kļūst kā tradīcija. “Ir liels prieks būt te, jo darbs ir izdarīts, izstāde ir iekārtota. Pirms tam bija draudzīgs lēmums, ka novada izstāde būs veltīta cimdam. Cimds būs galvenais varonis. Izstāde ir kā stāsts. Tas ir stāsts par cimdu adītājām, stāsts par cimdiem, par dažādiem cimdiem un dažādiem laikiem. Stāsts par dzimtām, par prasmēm. Un arī par mūsdienām. Vienā no cimdu buķetēm izstādē ir Jūlija Straumes un Jūlija Madernieka raksti cimdos, un tās ir mūsdienās, kur mēs radoši strādājam. Bet ir arī etnogrāfiskie cimdi. Senie cimdi, kas darināti vienas adatas pinuma tehnikā. Ir arī filcētie cimdi. Ir pat cimdiņš “divi vienā”. Tas arī ir interesants cimds. Cilvēki mums novadā ir ļoti radoši un ļoti prasmīgi. Izstādē piedalās visu pagastu kolektīvi. Un par visiem ir prieks!”
Cimdi kā veltījums mammai
Rankas kultūras nama rokdarbu kopas “Rankas bize” vadītāja Inga Freimane klātesošajiem izstādē pastāstīja sirsnīgu stāstiņu par kopas dalībnieces rancēnietes Ineses Rusovas adītajiem cimdiem. Viņa ada cimdus par godu savai mammai. “Ineses tēva darba cimdi. Cimdi nebija nopērkami katrā bodē, un adīja paši. Inesi cimdus mācīja adīt mamma. Un Ineses adītie cimdi ir veltījums savai mammai,” teica Inga.
Savukārt pati Inese “Dzirkstelei” stāsta, ka viņa ada cimdus tā, kā savulaik adīja viņas mamma. Mammai bijuši savi raksti, kurus arī pamainīja. “Adām cimdus, lai šīs senās prasmes un mūsu mantojums nepazustu, bet dzīvotu tālāk no paaudzes paaudzē. Mana mamma lepni var noskatīties no mākoņa maliņas, ka viņas mācītās prasmes joprojām saglabātas. Ar viņas iemācīto dzīves gudrību nu jau varam lepoties vairākās paaudzēs. Izstādē cimdu ir tik daudz un tik dažādi, ka savējos uzreiz ir grūti pamanīt,” smaidot saka Inese.
Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībniece un Stradu pagasta interešu kluba “Rasa” vadītāja Ligita Lapsa par izstādē redzamajiem cimdiem “Dzirkstelei” saka: “Raibi, koši un skaisti!” Viņas rakstainais dubultcimds, kas vēl ir darba procesā, arī ir skatāms izstādē.
Par muzikālo noskaņu izstādes atklāšanā rūpējās Aisma Valtera. Izstāde skatāma līdz 2026. gada 15. janvārim.
