Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Klētī 12. martā interesentiem tika dota iespēja piedalīties sausās filcēšanas meistardarbnīcā, kuru vadīja gulbeniete Irita Antoņeviča. Viņa ar šo nodarbošanos aizrāvusies jau septiņus gadus.
Laikrakstam Irita skaidroja, ka nekad nevar zināt, cik cilvēku atsauksies aicinājumam uz meistarklasi, tomēr interesentu varējis būt arī vairāk.
“Mani uzrunāja muzeja darbinieki, un, tā kā filcēšanas process man pašai patīk, es labprāt piekritu. Pēc būtības jau es ar šīm meistarklasēm nenodarbojos, bet atteikt arī nevaru. Ir lietas, ko es māku un daru, un ir tādas, kuras es nedaru. Tāpēc arī šajās meistarklasēs es piedāvāju darboties tikai ar lietām, kuras es pārzinu. Diezgan pasen bija meistarklase, kurā tika darināti Ziemassvētku eglīšu bumbuļi, pagājušajā gadā uz Lieldienām biju dažos klubos, kur tika darinātas Lieldienu olas. Šodien arī vairāki no dalībniekiem izvēlējās tieši šo dekoru. Faktiski tas ir tāpat, kā darboties ar mālu, un to var darīt ikviens. Pēc būtības jau var taisīt visu, ko grib, ja kāds paskaidro, kas jādara, tas ir samērā vienkārši. Galvenais, lai būtu izejmateriāli. Vilna, ar kuru strādājam, ir nākusi no Jaunzēlandes. Var jau izmantot arī mūsu Latvijas aitu vilnu, bet, lai tā būtu pienācīgi apstrādāta, ir garš ceļš ejams. Es kādreiz esmu mēģinājusi to darīt un sapratu, ka tas prasa ļoti ilgu laiku un darbu. Līdz ar to, ja es gribu kaut kur realizēt gala produktu, tad neviens par to nevar samaksāt. Nopirkt gatavu, jau apstrādātu vilnu ir daudz izdevīgāk. Cilvēki, kas šodien bija atnākuši, saprata, ka to var darīt jebkurš, nav vajadzīgas priekšzināšanas vai īpaša pirkstu veiklība. Kaut kādas pamatlietas visiem ir saprotamas un izdarāmas. Arī sabojāt ar vilnu neko nevar, vajag tikai mazliet pacietības”, saka I.Antoņeviča.
