Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā viesojās Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā

Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā Elnurs Sultanovs ar kundzi Nigaru 1.septembrī viesojās Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā. Tur pašlaik skatāma Azerbaidžānas mākslinieces Innas Kostinas gleznu, batikas un zīda darbu izstāde, kas sarūpēta ar Latvijas vēstniecības Azerbaidžānā atbalstu. 

Muzejā ar E.Sultanovu satikās Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, lai runātu par kopīgo sadarbību. Gulbenes muzejs gatavojas savus eksponātus vest rādīšanai Azerbaidžānas Nacionālajā paklāju muzejā, “Dzirkstelei” teica A.Caunītis.

Top grāmata par Azerbaidžānas latviešu kopienu 

E.Sultanovs sarunā ar “Dzirksteli” akcentēja, ka Azerbaidžānai ir ļoti ciešas attiecības ar Latviju. Šīm attiecībām ir stratēģiskās partnerības raksturs, un tām ir bagāta vēsturiska pagātne. Azerbaidžānā dzīvoja un iedvesmojās daudzi latviešu kultūras pārstāvji. Vēstnieks pieminēja rakstnieku Ernestu Birznieku-Upīti (1871-1960), kurš 23 gadus dzīvoja Azerbaidžānā un iemācījās azerbaidžāņu valodu. 30.septembrī rakstniekam veltītajā Pastariņa muzejā Tukuma pusē notiks zinātniskā konference, kurā piedalīsies arī vēstnieks. Azerbaidžānā dzīvojis arī rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962). Gulbeniešu novadnieks, mākslinieks Jūlijs Straume (1874-1970) Azerbaidžānas Karabahas apgabala Šušas pilsētā, kas ir valsts kultūras galvaspilsēta, trīs gadus ir dzīvojis, strādājis un pētījis nacionālo paklāju ornamentus. Vēstnieks par saikni ar Azerbaidžānu pieminēja arī gleznotāju Jāzepu Grosvaldu (1891-1920) un Baku operā diriģējušo Jāzepu Mediņu (1877-1947), un daudzus citus latviešu kultūras pārstāvjus. Azerbaidžānas vēstniecība Latvijā pēta arhīvu materiālus par šīm vēsturiskajām divu tautu kultūras saiknēm, sacīja E.Sultanovs. Viņš pastāstīja, ka plānota grāmatas izdošana par latviešu kultūras pārstāvju kopienu Azerbaidžānā. Nākamgad varētu notikt šādas grāmatas prezentācija. Vēstnieks piebilda, ka Baku pilsētā darbojas latviešu biedrība, kuras pirmsākumi meklējami 1906.gadā. 

Jūlijs Straume kā divu tautu kultūru vienotājs

E.Sultanovs zināja, ka Gulbenei jau kopš 2014.gada saista draudzības saiknes ar Hizi pilsētu Azerbaidžānā. Vēstnieks slavēja Gulbenes muzeju par uzsākto sadarbību ar Azerbaidžānas Nacionālo paklāju muzeju, par pieredzes apmaiņas braucieniem, kuri veicina sadarbību, sapratni un kultūru bagātināšanos. E.Sultanovs teica – 2024.gada būs J.Straumes 150.jubilejas gads. Uz to brīdi muzejiem Gulbenē un Baku būšot kādi jauni kopīgi projekti, kurus prezentēt sabiedrībai. Piemēram, ir doma par kopīgas konferences rīkošanu, to veltījot tieši J.Straumem. 

Saruna ar vēstnieku ievirzījās arī par karu Ukrainā, par Azerbaidžānas pozīciju. “Mēs esam par mierīgu šīs situācijas atrisinājumu politisko un diplomātisko sarunu ceļā. Vadoties pēc starptautisko tiesību normām un principiem, ANO Statūtiem, Azerbaidžāna respektē visu valstu, tostarp Ukrainas, teritoriālo integritāti un suverenitāti. Mēs palīdzam ukraiņu tautai humanitārajos jautājumos,” teica vēstnieks.

Tikšanās laikā Gulbenes muzejā atklājās, ka vēstnieka kundze Nigara ir iemācījusies runāt latviski, kaut kopā ar vīru Latvijā uzturas vēl tikai gadu. E.Sultanovs pastāstīja, ka dzīvesbiedres mērķis ir labāk iepazīt latviešu kultūru un literatūru. Šajā kontekstā vēstnieks atzīmēja, ka īpaša interese ir par J.Jaunsudrabiņa romāna “Nāves deja” (1924) tulkojumu azerbaidžāņu valodā, kura sižets ir cieši saistīts ar notikumiem Baku pilsētā pie Kaspijas jūras Pirmā pasaules kara laikā.

– Diāna Odumiņa