Dzirkstele.lv
Atceroties ilggadējo sieviešu kora “Dzintars” diriģentu Imantu Cepīti (1933-1993) 90. dzimšanas dienā, 29.janvārī pulksten 16.00 Gulbenes kultūras centrā skanēs koncertuzvedums “Es atnācu uguntiņu”.
Koncertuzvedumā piedalīsies VEF Kultūras pils sieviešu koris “Dzintars” (mākslinieciskā vadītāja un diriģente Aira Birziņa, kormeistare Madara Boka, vokālā pedagoģe Ieva Parša), dziedātāja Aija Vītoliņa, aktieris Gints Andžāns un instrumentālā grupa – Rihards Plešanovs (klavieres), Andis Klučnieks (flauta), Jānis Stafeckis (kontrabass) un Aivars Krastiņš (sitaminstrumenti). Koncertuzveduma režisore ir Inese Mičule. Uzvedums pirmoreiz izskanēja VEF Kultūras pilī Rīgā 2022.gada decembrī, kad tika atzīmēta kora “Dzintars” 75. dzimšanas diena.
Koncertuzvedumā “Es atnācu uguntiņu” skanēs izcilāko latviešu estrādes mākslinieču – Noras Bumbieres, Valentīnas Butānes, Ilonas Bāliņas, Margaritas Vilcānes, Mirdzas Zīveres, Ievas Akurateres, Maijas Lūsēnas, Olgas Rajeckas, Ances Krauzes un Aijas Kukules – izpildīto dziesmu aranžējumi. Tās būs komponistu Zigmara Liepiņa, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Jura Kulakova, Jāņa Lūsēna, Valda Atāla, Elgas Īgenbergas un Gunāra Freidenfelda skaņdarbu aranžijas, ko īpaši korim, solistei un instrumentālajam ansamblim veidojis Edgars Linde. Izvēlēto skaņdarbu emocionālais vēstījums ir dažāds – dziesmās ieskanēsies gan maiguma, skumju un ilgu līnijas, gan spēka un spīta apliecinājums. Skanēs arī Ilonas Rupaines jaundarbs – par mīlestību un latgaliskās dzīvesziņas kodolu.
Koncertuzveduma ideja un nosaukums interpretē ciešo saikni, kas veidojas starp paaudžu paaudzēs atstātā garīgā mantojuma daļu – iekodētu dziesmā – un tagadnes cilvēka pasaules izpratni un sajūtām, pašapziņas veidošanos un plūdumu. Koncertuzvedumā līdzās kormūzikai, prozas un dzejas lasījumiem tiks integrēti Gata Priednieka-Melnača radītie video – kora vēstures lappuses savīsies ar pavisam jauniem un tieši šim koncertam filmētiem video fragmentiem, kas atspoguļo kora “Dzintars” sajūtas šobrīd.
Imants Cepītis ir viena no spilgtākajām personībām latviešu kora mākslā. Dzimis Gulbenē, mācījies Gulbenes vidusskolā, kordiriģenta profesiju apguvis Cēsu mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, profesora Jāņa Ozoliņa diriģēšanas klasē. Vēlāk bijis J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijas mācībspēks (1961-1969) un Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs, XIV-XIX Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, kā arī daudzu novadu un rajonu dziesmu dienu un koru salidojumu virsdiriģents. Kopā ar dzīvesbiedri izcilo kordiriģenti Ausmu Derkēvicu vadījis sieviešu kori “Dzintars” (no 1959.gada) un valsts akadēmisko kori “Latvija” (no 1969.gada). Ar abiem koriem sagatavots simtiem koncertprogrammu un iestudēts liels skaits pirmatskaņojumu. Abi kolektīvi ir guvuši starptautisku atzinību un devušies daudzās pasaules koncertturnejās. Koris “Dzintars” kļuvis par pirmo kolektīvu no Latvijas, kas piedalījies un ieguvis “Grand Prix” starptautiskā konkursā Debrecenā, Ungārijā, 1968.gadā. Ausma Derkēvica un Imants Cepītis savulaik bijis ideāls tandēms – tajā savienojās un savstarpēji viens otru papildināja A.Derkēvicas mākslinieciskais smalkums, apbrīnojamā intuīcija un muzikālā gaume un I.Cepīša organizatora talants un milzīgā erudīcija visās jomās.
Atbildi pareizi…
… un, iespējams, saņemsi ielūgumu 2 personām uz koncertuzvedumu “Es atnācu uguntiņu”, kas Gulbenes kultūras centrā notiks 29.janvārī pulksten 16.00.
1. Kurā ielā Gulbenē dzīvoja Imanta Cepīša vecāki?
a) Rīgas ielā,
b) Līkajā ielā,
c) Bērzu ielā.
2. Kur Imanta Cepīša meita Inguna Ula Cepīte satika savu nākamo dzīvesbiedru?
a) dziedādama korī “Latvija”,
b) dejodama deju kolektīvā,
c) ekskursijā ārzemēs.
3. Kāsauc Imanta Cepīša meitas Ingunas Ulas Cepītes autobiogrāfisko romānu?
a) “Ula”,
b) “Ulija”,
c) “Ulsiks”.
Sūti atbildes līdz 26.janvārim uz e-pastu “info@dzirkstele.lv” ar norādi “Konkursam” vai īsziņā uz tālruni 26415659, norādot vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru!
Konkursa atbildes
17.janvārī laikrakstā “Dzirkstele” izsludinātā konkursa atbildes: 1. b) Miks Zvirbulis Latvijas Filmu operatoru ģildes biedrs ir kopš 1994.gada; 2. b) Mika Zvirbuļa diplomdarbs bija “Kārkli pelēkie zied”; 3. a) Mika Zvirbuļa tēvs bija tēlnieks. Grāmatu “Miks Zvirbulis. Esmu mierīgs kā pielādēts lielgabals” saņems Alla Rahimova. Grāmatu var saņemt redakcijā mēneša laikā.
