Dzirkstele.lv
Bērnu grāmatu izdevniecībā “Liels un mazs” klajā nācis dzejnieka Žebera uzrakstītais un mākslinieka Andra Brežes ilustrētais dzejoļu un īspasaku krājums “Ejas un asakas”.
Grāmata rok ejas uz pārsteigumiem ikdienišķās lietās un tajās kā noslēpušos asaku atrod pasaules aizkustinošo absurdumu. Tas varētu būt eksperiments vai treniņš dažāda vecuma lasītājiem, lai pārbaudītu, kāds ir viņu pašu skatpunkts, un izmēģinātu iespēju paskatīties uz to pašu lietu vai notikumu no cita skatpunkta, kaut vai izlasot kādu vārdu no otra gala un atrodot situācijai jaunu nozīmi. Šāda “domas vingrošana” ar grāmatu varētu attīstīt zināmu vīrišķību attiecībās ar pasauli.
Žebera asprātīgais, tiešais stils, kuru virza ziņkāre un uzdrošināšanās, ir ļoti tuvs bērnam saprotamajam pasaules izzināšanas veidam – spēlei, un brīvs tiklab no pedagoģiskām, kā estētiskām bērnu literatūras klišejām.
Grāmatas tapšanu un izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
““Ejas un asakas” šķiet grūti ievietojama vienā konkrētā kategorijā – tie ir teksti, kas ir tiklab bērniem kā pieaugušajiem, jebkuram, kuru aizrauj un priecē visādas izdarības ar valodu un dzejoli, un pievelk oriģināls pasaules redzējums. Tie ir lakoniski, samērā īsi teksti, kuri meņģējas ar valodu, izteikti pamanāmi apspēlētas dažādās nozīmes, kuras sevī var ietvert viens vārds. Dzejoļos dzīvojas tādas valodas parādības, kurām bērni mēdz pievērst uzmanību, kamēr pieaugušajiem tās jau vairs nav saredzamas – ka ugunsdzēsējs var būt tas, kurš gulētejot izslēdz uguni, vai ka, piemēram, sērkoks varētu būt augošs koks ar zariem. Par to, ka tie varētu būt bērnu dzejoļi, liek nojaust it kā vienkāršais atskaņu izmantojums, tomēr arī tas šķiet mānīgs un neuzticams. Tekstu risinājumi mēdz būt konceptuālas iedabas, tādējādi sasaucoties ar paša Žebera praksi vizuālajā mākslā, nereti tos pavada tāda kā melanholija un pat atsvešinātības sajūta, un visu šo īpašību iespaidā tie ļoti izceļas uz pārējo bērnu grāmatu fona. Reizēm dzejoļi sevī nes nozīmes, kas mazākam cilvēkam varētu būt jāpaskaidro, tomēr tiem piemīt piesaistošs savdabīgums, un domāju, ka pat, ja reizēm nesaprotami, tie noķers bērna uzmanību tieši ar šo neparastumu,” raksta dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa.
Grāmata ir uzrakstīta vieglajā valodā un paredzēta bērniem, kuri vēl neprot lasīt, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri lasītprasmi jau aizmirsuši.
“nenotikušais notikums
reiz kāda meitene
iegāja istabā pēc lelles.
Iegāja līdz pusistabai,
tad atcerējās, ka ir izaugusi,
atmuguriski iznāca laukā, aizvēra durvis,
ar kleitas maliņu
noslaucīja pirkstu nospiedumus
no durvju roktura
un aizgāja tālāk,
it kā nekas nebūtu noticis.”
(Žebers)
Atbildi pareizi…
… un, iespējams, saņemsi Žebera dzejoļu un īspasaku krājumu “Ejas un asakas”.
1. Kāds ir Žebera īstais vārds un uzvārds?
a) Andris Braže,
b) Andris Breže,
c) Andris Brežis.
2. Kā radies pseidonīms Žebers?
a) bērnības iesauka,
b) pazīstama cilvēka uzvārds,
c) uzvārda anagramma.
3. Kādu balvu Žebers saņēma par dzejoļu krājumu “Tetovējumi”?
a) Latvijas Literatūras gada balvu,
b) Aleksandra Čaka balvu,
c) Klāva Elsberga prēmiju.
Sūti atbildes līdz 4.jūnijam uz e-pastu “info@dzirkstele.lv” ar norādi “Konkursam” vai īsziņā uz tālruni 26415659, norādot vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru!
Konkursa atbildes
23.maijā laikrakstā “Dzirkstele” izsludinātā konkursa atbildes: 1. c) Dzintra Šulce sākotnēji savus darbus publicēja ar uzvārdu Ivane; 2. a) Dzintras Šulces stāsts “Dārzs” publicēts 1976.gadā; c) romāns “Utainā princese” drukāts uz ietinamā papīra. Dzintras Šulces detektīvromānu “Melnā suņa kabinets” saņems Aija Lietuviete. Grāmatu var saņemt redakcijā mēneša laikā.
